Bila Klintona un Monikas Levinskas slepenais romāns bija viens no deviņdesmito gadu otrās puses visplašāk atspoguļotajiem seksa skandāliem. Kad jau šķita, ka par šo sakaru viss ir zināms līdz katrai sīkākajai detaļai, ASV Slepenā dienesta virsnieks Gerijs Bērnss gatavs atklāt jaunus faktus.
Jau vēstīts, ka drīzumā iznāks Bērnsa, kurš strādāja Baltajā namā un sargāja Ovālā kabineta durvis laikā, kad tajā saimniekoja Klintons, sarakstītā grāmata "The Chrisis of Character: A White House Secret Service Officer Discloses His Firsthand Experience with Hillary, Bill, and How They Operate".
Mediji, atsaucoties uz grāmatu, vēsta, ka Levinska bijusi ļoti uzstājīga un darījusi visu, lai pavedinātu prezidentu. Bērnss apgalvo, ka tieši viņa bijusi iniciatore seksuālajiem sakariem ar Klintonu.
Kā zināms, abi vaininieki vēlāk publiski atzinās, un Levinska atklāja, ka viņas fiziskās aktivitātes ar prezidentu aprobežojušās ar orālo seksu, turklāt tās bijušas tikai deviņas "epizodes", no kurām divās Klintons sasniedzis orgasmu (starp citu, tieši savā galvenajā birojā – Ovālajā kabinetā). Iespējams, ka Levinska tomēr ir nedaudz mānījusies.
Bērnss savā grāmatā raksta, ka vairāki Slepenā dienesta aģenti, kuri strādājuši Baltajā namā, esot vairākkārt pieķēruši Levinsku un Klintonu aktīvākā darbībā – abiem bijis sekss uz Ovālā kabineta galda.
Kā apgalvo grāmatas autors, viņš bijis svarīgs ķēdes posms – tā kā Bērnss sargājis kabineta durvis, tieši viņš bijis pēdējais cilvēks, kuram garām bijis jātiek Levinskai, lai viņa satiktu prezidentu.
Bērnss atminas, ka tolaik jauniņā praktikante nav bijusi pārāk čakla. Levinskas pienākumi viņam nav bijuši līdz galam skaidri, jo nereti sieviete visu dienu tikai laiskojusies un izspiegojusi prezidentu, mēģinot viņu it kā nejauši satikt pie katras izdevības.
Ovālā kabineta sargs pamanījis, ka praktikante nemitīgi vērojusi prezidenta darba istabas durvis. Tiklīdz viņš pa tām iznācis, Levinska centusies gadīties viņam ceļā, aizbildinoties ar muļķīgām atrunām – ka viņa dodas uz tualeti, ka viņai kādam jāaiznes sūtījums un tamlīdzīgiem meliem.
Bērnsam šī Levinskas slimīgā interese nav bijusi pa prātam, un viņa to pamanījusi. Šī iemesla dēļ sieviete vienmēr izgudrojusi arvien jaunus veidus, kā tikt pēc iespējas tuvāk prezidentam, apejot Ovālā kabineta durvju sargu.
Vēlāk Bērnss atklājis, ka Levinskai bijusi īpaša pieeja Ovālajam kabinetam un viņa arī zinājusi lielā slepenībā turētu telefona numuru, pa kuru bija iespējams sazvanīt prezidentu "pa tiešo".
Ovālā kabineta durvju sargs centies tikt no Levinskas vaļā. Daļēji viņam tas arī izdevies – praktikante pārcelta uz Baltā nama otru spārnu. Tiesa, sieviete bijusi ļoti neatlaidīga, un drīz vien viņa atkal atgriezusies prezidenta tuvumā.
Bērnss savā grāmatā apgalvojis, ka patiesībā lielākā problēma nav bijusi neatlaidīgā kārdinātāja Levinska, bet gan pats Klintons, kurš viņas pikantērijām ļāvies.
Grāmata plašākas sabiedrības novērtējumam tiks sniegta 28. jūnijā, un jau tagad tā izraisījusi plašu ažiotāžu.
