Aizvadītajā nedēļā satraukumu Latvijas sabiedrībā izraisīja psihoterapeita Viestura Rudzīša bloga ieraksts "Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?", pēc kura tika anulēts viņa psihoterapeita sertifikāts, bet tagad Rudzītis turpina skaidrot šo situāciju.
Viņš publicējis jaunu ierakstu "Turpinot meklēt nevardarbīgus risinājumus" un pozē kreklā ar uzrakstu "Persona non grata", kādā nesen bija redzams Larss fon Trīrs, kurš Kannu kinofestivālā bija neveikli izteicies par to, ko viņam patīk Hitlers.
Rudzītis uzsver, ka gan uz šo, gan arī iepriekš publicētajiem ierakstiem publikas reakcija bijusi nevis racionāla, bet emocionāla, turklāt kāds interneta resurss, kas sevi lepni dēvē par portālu, jau virsrakstā pašu Rudzīti nosaucis par "sieviešu sitēju".
"Turklāt starp emocijām dominēja tieši agresīvie toņi - policija, tiesībsargs, sankcijas! Arī daudz asiņaināki - piekaut, iedzīt naglu pierē... Un ārkārtīgi daudz virtuālajā telpā izkliegtu fantāziju, kas nemanāmi, anonīmi un kolektīvi pārvēršas par meliem," situāciju analizē Rudzītis.
Viņš skaidro, ka ir rakstījis par vēsturiski pielietotu vardarbību, taču cilvēku uztverē vēsture ir saplūdusi ar tagadni, un piebilst: "Nekur neuzsvēru, ka pavisam noteikti esmu pret jebkuru vardarbības izpausmi ģimenēs šodien".
Savu skaidrojumu Rudzītis noslēdz ar piemēru par izcilo krievu rakstnieku un, iespējams, smalkāko psihologu pasaules literatūras panteonā Fjodoru Dostojevski.
"Par šo visu domājot, man ienāca prātā visādi jautājumi. Ja Dostojevskis dzīvotu arī šodien, strādātu par psihoterapeitu un no darba brīvajā laikā rakstītu to, ko jau uzrakstījis, vai arī viņu LPB izslēgtu no savām rindām par citu, nepsihoterapeitisku, ētisku lineālu piemērošanai savā rakstnieka darbībā?
Vai arī Dostojevski apvainotu par vardarbības popularizēšanu un neiejūtību pret sievietēm? Un vai Dostojevskis pats varētu tik viegli nodalīt, ko viņš raksta ar terapeitisku mērķi un ko nē? Nez vai feministes nav kaut kā aizmirsušas ievietot Dostojevski aizliegto autoru sarakstā?"
