Āboltiņa nu jau sešus gadus ir prom no aktīvās politikas, bet darbojas diplomātiskajā dienestā – viņa ir vēstniece Itālijā, Maltā, Sanmarīno un Albānijā. Savā apaļajā jubilejā Āboltiņa devusies atvaļinājumā, tāpēc portālam "Delfi" neizdevās uzzināt, kā vēstniece svinēs nozīmīgo gadskaitli.
Aktīvajā politikā juriste Āboltiņa ienāca tālajā 2001. gadā. Viņa stāvēja pie šūpuļa partijai "Jaunais laiks", no kā vēlāk izauga "Vienotība". Politiskās karjeras laikā viņa bija deputāte piecos Saeimas sasaukumos, bija arī Saeimas priekšsēdētāja un tieslietu ministre. Bija arī centieni kļūt par premjerministri, taču tie cieta fiasko.
2017. gada novembrī Āboltiņa tika izslēgta no "Vienotības" par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu. Ar to arī viņas politiskā karjera noslēdzās, bet sākās cita – vēstnieces karjera.
Atceroties sešus gadus vecos notikumus, žurnālists Kārlis Streips portālam "Delfi" komentē, ka Āboltiņas karjeru izjauca viņas pašas iedaba, un pašmāju politikā viņa esot "noiets etaps".
"Viņa politikā ienāca kopā ar Einaru Repši un "Jauno laiku", un ar viņu notika precīzi tas pats, kas ar Repši un citiem tajā partijā – sakāpa galvā. Āboltiņas kundze prata demonstrēt visai intensīvu augstprātību attiecībās ar citiem. Nekādas lielas pēdas viņa gan neatstāja, jo aiziešana no politikas un kļūšana par diplomāti notika pēc dažādiem nesmukumiem," saka Streips.
Gadu pēc aiziešanas no politikas tapa grāmata par Āboltiņas dzīvi un karjeru – to nosauca par "Varēt" un to veidoja Juris Lorencs, Egīls Zirnis, Māris Zanders, Anete Konste un Ivars Ījabs. Sarunās ar šiem autoriem ieskicējās politķes dzīves un darba zīmējums.
