Tumšie rudens vakari ir piemērotākais laiks, lai atklātu līdz šim nedzirdētu mākslinieku daiļradi vai atkārtoti baudītu dziesmas, kas laika gaitā uzkrājušas ievērojamu pievienoto vērtību, tāpēc savas visu laiku mīļākās dziesmas un iedvesmojošākos māksliniekus atklāj radio Skonto programmu direktors un ētera balss Valdis Melderis (attēlā).
Viņš stāsta, ka nosauktais dziesmu un izpildītāju saraksts raksturo viņu pašu, jo noteiktos dzīves posmos konkrētā mūzika spēlējusi ievērojamu lomu radio personības attīstībā.
"Manas iedvesmojošākās dziesmas joprojām ir šūpuļdziesmas no bērnības. Tās saistās ar laiku, kad zāle bija zaļāka un debesis, kā zināms, zilākas.
Aijā, Ancīt, aijā, Aijā žū-žū bērns kā lācis, kā arī dziesmiņu par miega ziloni, kurš priekšā logam, kas skanēja pēc Vakara pasaciņas pa radio, man savulaik dziedāja mamma un tante, pie kuras dzīvoju laukos. Tagad tās lieti noder, liekot gulēt paša meitas," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Melderis.
"Kļūstot vecākam, sāku interesēties arī par populāro mūziku. Astoņdesmitajos gados man, puikam, uz kopējā estrādes mūzikas fona Credo dziesma Bailes par ziņģi likās īsts "smagais metāls". Tā bija reāla džeku mūzika ar īstu sāpi pamatā," nosmej Melderis.
Savukārt 1985. gadu Meldera dzīvē piepildīja popgrupas Modern Talking mūzika, īpaši dziesma You're My Heart, You're My Soul.
"Toreiz, nezinot dziesmas vārdus, dziedāju līdzi "jamahaaaa jamasooo", un, pirmo reizi redzot Tomasu Andersu televīzijā, sapratu, ka uz skolu varu vairs neiet, jo tagad visas meitenes mīlēs tikai viņu. Kopumā viss Modern Talking pirmais albums The 1st Album ir pilns ar manu skolas laika nostalģiju," atzīst Melderis.
Nākamā mūzikas izglītības pakāpe Meldera dzīvē asociējas ar smaiļošanas sporta nometnēm.
"Ja tev tajos laikos bija kasetnieks, tu biji kings. Kā tagad atceros, treniņbiedru, kas iemiesoja šo titulu, sauca Raimonds Rudis, un viņš noteica tā laika muzikālo gaumi. Yello bija tiem laikiem kaut kas mistisks un drūmi pievilcīgs, īpaši dziesmas Of Course I'm Lying, Lost Again un Desire," stāsta Melderis.
Tāpat Skonto programmu direktors atklāj, ka, tuvojoties Latvijas atmodai, ik dienas klausījies Čikāgas piecīšus, kas viņam ļāvuši justies kā disidentam, kā arī neaizmirstama ir Dženisas Džoplinas, The Doors, Ten Years After, Creedence Clearwater Revival un King Crimson daiļrade.
"Šī mūzika nāk no sešdesmito gadu beigām un septiņdesmito gadu sākuma, un par to man jāpateicas manu Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes vecāko kursa biedru gaumei.
Mani joprojām nepamet sajūta, ka iepriekšējā dzīve notikusi kaut kad šajā laika posmā un beigusies 1970. gada nogalē kopā ar Dženisu Džoplinu un Džimiju Hendriksu," joko Melderis.
Romantiskas atmiņas ētera personības dzīvē saistās ar Stinga Nothing Like the Sun un U2 The Joshua Tree: "Šie abi albumi mani sasniedza ar laika nobīdi, un man tā joprojām ir mūzika, kas atgādina meiteni no mana kursa, ar kuru bijām dvēseļu radinieki."
Savukārt dziesma, kas Melderim izraisa neizskaidrojamas, kosmiskas skumjas, ir Brūsa Springstīna Streets of Philadelphia.
"Skumjas ir veids, kā prāts "paņem pauzi" ikdienas skrējienā pa darbiem. Klausoties to, tu saproti, ka mēs piedzimstam vientuļi un tādi arī aizejam. Un, ja mēs paši nespējam sevi saprast un pieņemt, kā gan lai to spētu citi cilvēki?" retoriski jautā radio dīdžejs.
Meldera pēdējā laika mīlētākais ieraksts ir dziedātājas Adeles koncerts Albertholā, kas esot krietni labāks par studijas ierakstu, jo ir dzīvs, nikns, smeldzīgs. Savukārt, visu laiku mīļākais albums meldera mūzikas kolekcijā ir grupas Pink Floyd albums Delicate Sound of Thunder.
"Mana sieva pirms kādiem četriem gadiem, konsultējoties ar maniem draugiem, dzimšanas dienā uzdāvināja labu vinila plašu atskaņotāju. Tagad laiku pa laikam parakājos savā plašu kolekcijā, kuras lielākā daļa iegādāta astoņdesmito gadu beigās, kad vienpadsmitajā. klasē saņēmu ikmēneša algu par labu sportošanu.
Šis 1988. gadā izdotais dubultalbums ar koncertierakstu pat bez Votersa skan lieliski, un, to klausoties, sajūta ir tāda, it kā es pats būtu tur klāt. Neviens digitālais ieraksts joprojām nespēj mūziku iemūžināt tik dabiski kā vinils," ir pārliecināts Melderis.
