Ar grupu Aarzemnieki iepazītais Jorans Šteinhauers (attēlā) nekur nav pazudis – izceļojies pa ārzemēm un popularizējis Latvijas vārdu, viņš ir atgriezies, lai beidzot saliktu pa plauktiņiem pēdējā pusgada laikā radušās idejas un īstenotu savu sapni izdot albumu Latvijā, kuru pats dēvē par mazo paradīzi.

"Jūs man jautāsiet, kāpēc pēc Eirovīzijas neizmantoju iegūto popularitāti. Es varu godīgi atbildēt - pēc Eirovīzijas jutos noguris. Gribēju nevis vienkārši izmantot popularitāti, bet gan nesteigties, lai varētu cilvēkiem piedāvāt ko sakarīgu.

Tagad esmu sapratis, ko vēlos darīt tālāk. Es gribu ierakstīt un izdot albumu - man jau ir čupiņa dziesmu, kuras es pēc tam ar latviešiem kopā gribētu dziedāt," sarunā ar DELFI Izklaidi stāsta Jorans, kurš šovasar izceļojies pa Eiropu. Nupat viņš atgriezies no koncertiem Vācijā un Portugālē, kur uzaicināts tieši Eirovīzijas sakarā.

Attiecībā uz projektu Aarzemnieki Jorans neko nevēlas ielikt konkrētos rāmjos. "Aarzemnieki nav konkrētu cilvēku grupa - tas ir projekts, kuru es vadu. Meklējot cilvēkus, ar ko uzstāties Eirovīzijā, es toreiz ziemā vienkārši staigāju pa bāriem un uzrunāju ļaudis - "Hei, tu izskaties pēc bundzinieka, negribi ar mani spēlēt grupā? Negribi uz Eirovīziju?". Esmu pateicīgs cilvēkiem, kas atsaucās vācu džekam ar viņa dīvainajām idejām.

Pēc konkursa mums bija jāizlemj, vai un kā grupa turpinās darbību. Pārējiem šobrīd ir savi projekti, tāpēc es gribētu teikt, ka Aarzemnieki ir atvērts projekts. To vadu es, bet svarīgs ir nevis sastāvs, bet dziesmas, ko piedāvājam," skaidro mūziķis.

Pēdējais hits, ko Jorans izdevis, ir melodiskais gabals Cietos vākos, kura video iemūžināts neparasts stāsts - mūziķis uz ielas dala svešiem cilvēkiem grāmatas un vēro ļaužu reakciju. Mūziķis šovasar iepazinies un sadarbojies ar Latvijas dziesminiekiem, par kuru mākslu pats pauž lielu sajūsmu. Arī žanra ziņā Jorans negrib likt sevi nekādos rāmjos, pasludinot, piemēram, par popa vai šlāgera izpildītāju - tas, kas vieno viņa mūziku, ir melodiskums, bet visi citi lielumi varot atšķirties.

Uz dalībai Eirovīzijā sekojošo popularitātes vilni Jorans raugās no pozitīvās puses. Viņš rēķina, ka ar visas Eiropas faniem pēc konkursa nobildējies jau tūkstošiem selfijos. Joranam izdevies nest Latvijas vārdu pasaulē. Pirms Eirovīzijas pusfināla visa vācu prese bijusi pilna ar informāciju par to, kas ir Latvija un ko te vērts apskatīt.

Mūziķim bieži nākas sastapties ar cilvēku neizpratni par to, ko viņš darot Latvijā, ja varot veidot karjeru bagātajā Vācijā. Viņš piekrīt tam, ka zināmas problēmas Latvijā esot - ar tādām algām nav viegli izdzīvot.

Arī viņam, protams, ir svarīgi, lai būtu nauda, par kuru dzīvot, un Jorans cer, ka izdosies nopelnīt ar muzikālām lietām. Jebkurā gadījumā - mūzikā viņš visu darīšot par 120 procentiem.

"Kāpēc Latvijā? Bet kāpēc ne? Jums te nemaz nav tik slikti! Pēdējā gadā man sanācis daudz improvizēt, tagad gribu to visu salikt kaut kādā struktūrā un kārtīgi sākt strādāt šeit, Latvijā. Jūtu, ka mans ceļš Latvijā nav beidzies, soli pa solim mēģinu saprast, ko darīt tālāk.

Esmu nolēmis palikt Latvijā, dzīve rādīs, uz cik ilgu laiku. Jūs paši, latvieši, to nemaz īsti neapzināties, bet Latvijai ir baigais laimes potenciāls. No dažiem aspektiem Latvija ir tāda kā mazā paradīze. Man patīk jūsu vārds "savējie" - latviešiem ir ļoti izteikta šī kopības izjūta, kad visi ir kā savējie. Un es šeit jūtos kā savējais," priecīgs Jorans.

Jau 27. septembrī viņam uzticēts vadīt pirmo pasākumu latviešu valodā, kad savu jubileju svinēs tukšo māju atdzīvināšanas kustība Free Riga. "Vienlaicīgi varēšu pārbaudīt savas pasākuma vadītāja iemaņas un izteikt atbalstu rūpēm par smukajām, vēsturiskajām Rīgas mājām, kas bieži stāv tukšas," spriež Jorans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!