Dziedātāja un Rīgas domes deputāte Ieva Akurātere (attēlā), atnākot vasarai, esot uzplaukusi un daudz vairāk savā garderobē ievieš krāsainus un ziedu rakstiem rotātus apģērbus, bet, komentējot šobrīd populāros lietoto drēbju tirdziņus, dziedātāja neslēpj – tas nav domāts viņai.
Otrdien, 21. jūnijā, Rakstniecības un mūzikas muzejā notika izstādes Zvaigžņu tērpi atklāšana, kurā starp dažādu laiku populāru pašmāju mūziķu tērpiem izstādīti arī divi Akurāteres tērpi.
Sarunā ar izklaides portālu Mango Akurātere, atceroties savulaik grupas Pērkons koncertiem darinātos tērpus, smej, ka viņa pirmā Latvijā uz skatuves kāpa sarkanos ādas cimdiņos, un pat pieļauj, ka tādi tolaik nav bijuši nevienai Padomju Savienības dziedātājai, tomēr, gadiem ejot, ekstravagantais skatuves tēls kļuvis nedaudz mierīgāks.
"Protams, ka jaunībā bieži vien var atļauties kaut ko vairāk, bet dēls mani mēdz uzmundrināt un teikt, ka man ir jāatgriežas pie tā. Svarīgi jau nav gadi, bet noskaņojums un tas, kā tu reaģē uz pasauli. Es domāju, ka kaut kas trakāks un dullāks varētu mani pašu iedvesmot un dzīvi padarīt jautrāku," smaida dziedātāja.
"Tērps ir signāluguns par sevi. Kāpjot uz skatuves, tu esi kā afiša un karogs, un ar savu tēlu kaut ko paud, bet tam ir jādarbojas kopumā - ar tērpu vien nepietiek. Lai radītu mākslas darbu, ir jābūt gan īstajai vietai un laikam, gan mūzikai, gan tērpiem un daudz citām lietām," par skatuves mākslinieku uzdevumu stāsta Akurātere.
Arī izvēloties ikdienas apģērbu, Akurātere seko līdzi modes tendencēm - viena no lielākajām baudām esot kādā Eiropas lidostā nopirkt Vogue žurnālu, kas sniedz kopīgu priekšstatu par modē notiekošo. Nedaudz dziedātājas stila brīvību gan ierobežo darbs domē, kas prasa ievērot konservatīvu stilu, tomēr Akurātere sapratusi, ka arī tam iespējams piešķirt savu šarmu.
Akurāteres garderobe neesot pārmērīgi plaša, jo viņai gluži vienkārši esot žēl tērpu uzvilkt tikai vienu reizi, tāpēc valkā tos ilgi un dažādās kombinācijās, bet arī šobrīd tik populāro lietoto drēbju tirdziņu apmeklēšanu dziedātāja gan neaizraujas.
"Citu auras man nevajag, jo tas nav tas labākais. Vajag pieturēties pie savas auras. Ja kāds cits cilvēks ir to izauklējis, dzīvojies tajā un tad viņam ir apnicis, nekas labs tur nevar sanākt. Esmu mēģinājusi tādas lietas valkāt, bet sajutu, ka mani tas ļoti spiež pie zemes," stāsta dziedātāja.
To, kādas auras un enerģijas viņa saņem savā darba vietā Rīgas domē, dziedātāja gan atklāt nevēlas. "Rīgas domē mans uzdevums ir starot - izstarot gaismu, mīlestību un darbīgu pozitīvismu. Ar to es ar dievpalīgu tieku galā. Ja es turos Dievam pie rokas, nomaldīties nav iespējams," rezumē dziedātāja.