31 gadu vecā dziedātāja Anmary jeb Linda Amantova (attēlā) triumfēja nacionālajā Eirovīzijas atlasē un mūsu valsti pārstāvēs starptautiskajā konkursā Azerbaidžānā, bet intervijas laikā, ko pirms šī pasākuma viņa sniegusi žurnālam Ieva, viņa vēl to nezina, tāpēc vairāk koncentrējas uz citām tēmām, tostarp dažādu maniaku uzbrukumiem.
Bērnības trauma cietumnieka dēļ
"Man bija astoņi gadi, kad mūsu kāpņu telpā mani pārbiedēja kaimiņš. Viņš bija sēdējis cietumā, ļoti nepatīkams tips. Dzīvoja stāvu zemāk, un man bija jātiek viņam garām uz savu stāvu.
Galīgi pārdzēries, viņš nāca man pretī, un, viņu ieraugot, man caur ķermeni izskrēja strāvas, ko nevaru izstāstīt, bet tā sajūta man ir vienmēr, kad sajūtu briesmas. Bailes kopā ar paniku, galvā sāk pulsēt, un saproti, ka šis ir brīdis starp dzīvību un nāvi.
Viņš mani sagrāba ap vidu un krieviski sacīja: "Es tev palīdzēšu uzkāpt." Sacīju: "Es pati varu!" - un rāvos laukā, bet mani bērna spēciņi bija par maziem. Viņš mani stiepa, un es kliedzu pa visu kāpņu telpu. Cilvēki pavēra dzīvokļu durvis, bet tūlīt aiztaisīja. Neviens nenāca mani glābt.
Kliedzu, raudāju un lūdzos, lai laiž mani vaļā. Mēģināju krieviski teikt: "Mņe toļko vosem goģikov." Manuprāt, viņam bija ļauni nodomi.
Mani izglāba viņa kaimiņiene. Kad viņš mani bija aizstiepis līdz savām durvīm, blakus dzīvokļa durvis atvēra Sofijas tante un uzkliedza: "Laid tūlīt bērnu vaļā!" Viņa mani ieveda savā dzīvoklī, un es tur paliku, kamēr no darba pārnāca mamma," bērnības traumu atceras Anmary.
Šoferītis ar neķītrām vēlmēm
Cits nepatīkams gadījums noticis studiju gados, kad Linda bieži vien no Rīgas uz Gulbeni brauca ar autostopiem, tomēr senais incidents ar kaimiņu licis meitenei nojaust briesmas.
"Mēdzu uz mājām braukt ar stopiem. Vienmēr stāvēju Juglā aiz tilta kopā ar kādu draudzeni, bet toreiz stopoju viena. Pieturēja laba mašīna, un pieklājīgs vīrietis ap gadiem četrdesmit teica, ka varot mani aizvest līdz Ieriķiem.
Lai būtu! Vienmēr tā pa gabaliņiem līdz Gulbenei tiku. Iekāpu, aizvēru mašīnas durvis un jutu, ka man pakausī sāk pulsēt. Sapratu - viss, mana intuīcija strādā!
Vīrietis uzreiz arī taisīja bikses vaļā un teica: "Na, patrogai!" Mierīgi pateicu: "Būs labāk, ja tu tūlīt apturēsi mašīnu un mani izlaidīsi!" Viņš runāja, ka iebrauks turpat mežiņā. Sacīju: "Nebūs nekāda mežiņa!" Prasīju, vai sieva viņam ir. Jā, esot. Jautāju, vai viņam patiktu, ja sieva tā darītu.
Tādu reakciju viņš laikam nebija gaidījis. Es nekliedzu, nelūdzos, neraudāju. Nezinu, nostrādāja mans miers vai jautājums par sievu, bet mašīnu viņš apturēja. Izkāpu šosejas malā, un man sākās histērija. Raudāju, pateicos dievam, ka esmu izsprukusi sveikā," stāsta Anmary, kura jau pēc dažām dienām atsākusi braukāt ar autostopiem.
Godam pārstāvēt Latviju Eirovīzijā
Tā kā intervija notikusi pirms Anmary "zvaigžņu stundas", tāda lieta kā Eirovīzija intervijā pieminēta garāmejot. Bet dziedātāja atzīst, ka aizbrukt uz Baku viņa gribētos gan.
"Ja man būs iespēja Baku Eirovīzijā pārstāvēt Latviju, zinu: es to izdarīšu godam. Neviens, protams, nevar paredzēt to, kā saliekas zvaigznes, bet es būšu izdarījusi maksimālo, lai skatītājiem būtu prieks par manu priekšnesumu un man, lai kāds būtu rezultāts, būtu prieks un gandarījums par paveikto," stāsta dziedātāja.