Foto: DELFI

Dzejnieka un izdevniecības MicRec vadītāja Guntara Rača (attēlā pa labi) īsrindes, kas ik vakaru tiek publicētas viņa Twitter profilā, raisījušas sabiedrības pārdomas par drīzu jauna aforismu krājuma pienesumu pašmāju literatūrai. Tomēr, kā atklāj Račs, patriotiskie pantiņi vienotā dzejas krājumā apkopoti netiks un paredzēti tikai tautas iedvesmošanai.

"Ir tāds latviešu sakāmvārds: "Ko sēsi, to pļausi". Diemžēl daudzi cilvēki Latvijā sēj šaubas, naidu, nenovīdību, necieņu un skaudību. Nolād paši savu valsti, deputātus, kurus paši ir ievēlējuši, māksliniekus, kurus paši izvēlējušies kā savas valsts pārstāvjus starptautiskos konkursos, sportistus, ja tie cieš neveiksmes, un pat savus kaimiņus, ar kuriem no rīta laipni saveicinās kāpņu telpā.

Es uzskatu, ka pelnu kaisīšana sev uz galvas ir mūsu tautas strupceļš un ir pēdējais laiks pacelt galvas, paskatīties apkārt un ieraudzīt tās vērtības, to skaistumu un visu to labo, kas mums ir dots no mūsu vecākiem, no mūsu pašu valsts un tās kultūras.

Mums ir sava valoda, sava valsts un sava brīvība. Šādu privilēģiju nav daudzām pasaules tautām. Mums tas ir un mums tas jāgodā un par to jārūpējas, jo tās ir lietas, kuras būs nepieciešamas mūsu bērniem.

Ja sēsi naidu, to arī saņemsi pretī. Tā ir vienkārša dzīves patiesība, savukārt, publicējot savas īsrindes par Latviju, es ceru sēt labu un pļaut labu," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Račs.

"Šī izpaušanās ir vajadzīga man pašam, lai sevi uzmundrinātu grūtos un pagalam bēdīgos dzīves brīžos, un, ja īsrindes izrādās noderīgas arī citiem, es esmu ļoti priecīgs un gandarīts.

Esmu saņēmis daudz labu vārdu no sev pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem, un tas arī rada motivāciju un vēlēšanos to turpināt darīt, jo labi vārdi iedvesmo," savu iedvesmas avotu atklāj dzejnieks, piebilstot, ka īsrindes gan netiks apvienotas krājumā.

"Es neplānoju izdot grāmatu ar šīm īsrindēm, jo tās nav radītas ar tādu domu, un pieļauju, ka, apkopotas vienā grāmatā, tās drīzāk izklausītos komiskas, kaut vai tā viena iemesla dēļ, ka tās visas sākas vienādi: "Ar labu nakti, Latvija. Es tevi mīlu."

Es nevēlos arī pārspīlēt šo tekstu nozīmību un māksliniecisko vērtību. Domāju, ka labi ir tā, kā ir, un lai šīs rindas dzīvo katra savu dzīvi.

Twitter šo pantiņu publicēšanā ir ideāls rīks, kurš ar savu ierobežoto zīmju skaitu neļauj izplūst un kļūt liekvārdīgam. Mūsdienu modernajā pasaulē ir jāspēj savu domu formulēt ātri un precīzi, jo noturēt cilvēku uzmanību šajā informācijas lavīnā ir kļuvis arvien grūtāk," spriež Račs.

Tiesa, dzejnieks nenoliedz, ka viņa ikvakara mūzas apmeklējumi kādam var likties arī kaitinoši.

"Pieļauju, ka šīs manas labi domātās rindas kādu arī kaitina, bet tad Twitter piedāvā ļoti vienkāršu opciju - "atsekoties". Ja tu to neizdari, tad tā jau ir tava atbildība un tas nozīmē, ka tev patīk par visu "besīties" un sekot cilvēkiem, kuri tev patiesībā nemaz nepatīk.

Es pats esmu atteicies sekot visiem, kuri Twitter vai Facebook uzskata par miskasti, kurā ievemt savas ļaunās domas.

Laiku pa laikam kādam gan izdodas mani šādi sasniegt un ievainot, bet šajos gados esmu iemācījies ar to sadzīvot. Protams, tas sāp, bet vairs neko neietekmē manā izvēlē darīt to vai kaut ko citu. Dažreiz tādas lietas tieši iedvesmo pierādīt pretējo," nosaka Račs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!