"Man ļoti sāpēja vēders, ka ne paiet, ne pasēdēt, ne pastāvēt nevarēju. Vienu vārdu sakot, sāpēja pat eksistēt - līdz ģībonim un asarām. Darba dakteris teica, lai braucu uz Gaiļezeru, jo, ja pie vainas ir apendicīts, joki esot mazi. Tā arī izdarīju.
No sākuma mani pieņēma divas foršas dakterītes. Cik nopratu, laikam abas skaitījās galvenā ārsta palīdzes. Noguldīja mani, izspaidīja vēderu, uzdeva visādus jautājumus un konstatēja, ka tas nav nekāds apendicīts, tāpēc tālāk mani nosūtīja pie cita ārsta," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta dziedātāja.
Lai gan slimnīcā mūziķe sākotnēji tika uzņemta ar laipnu attieksmi, tālāk sekoja vairākas nepatīkamas epizodes un notikumi, kuri pamatīgi sabojāja priekšstatu par medicīnas sistēmu Latvijā.
"Sēžu un gaidu it kā rindā, kuras tā īsti nemaz nav. Redzu, ka ārste vazājas apkārt, klačojas ar kolēģiem. Metu kaunu pie malas un pavaicāju, vai man ilgi būs jāgaida, uz ko saņēmu rupju atcirtienu ar krievu akcentu, ka pēc likuma es te varot sēdēt 24 stundas un pirmos viņa apkalpos tos, kas atbrauks ar "ātrajiem"," notikumu gaitu atceras mūziķe.
Tas Miljonei radījis pamatīgu sašutumu - viņa uz slimnīcu devusies pati ar savu auto, kas, acīmredzot, bijusi kļūda, jo, ja viņa būtu atbraukusi ar "ātrajiem", ārste viņu uzreiz pieņemtu.
"Piecēlos un aizgāju uzrakstīt iesniegumu, ka atsakos no palīdzības, bet vēlāk zvanīju tai ārstei palūgt, vai vismaz varu dabūt kādu papīru, kas apliecinātu, ka biju slimnīcā, bet atbilde bija īsa un konkrēta - pati aizgāji, pati vainīga. Visu labu!" stāsta Kristīne.
Šāda atbilde, protams, ļoti pārsteigusi dziedātāju. Tas licis secināt, ka dažiem ārstiem pacientu veselības stāvoklis ir pilnīgi vienaldzīgs.
"Man vienkārši mute pavērās un nebija, ko teikt. Secinājums - ja jāmirst nost, sēdi un gaidi rindā. Tad es labāk samaksāju un aizeju pie normāla ārsta, bet, ja kādreiz tik tiešām būtu nepieciešama pirmā palīdzība, es pat baidos iedomāties iznākumu," noslēgumā saka mūziķe.
