Vērojot bildes no dažādām balvu pasniegšanas vai festivālu atklāšanas ceremonijām ārzemēs, allaž var papriecēt acis, pētot skaistas kleitas un smokingus. Tikmēr sarkanā paklāja pasākumi Latvijā nereti pārvēršas par džemperu parādi, lai gan ielūgumos skaidri norādīts, ka jāsapucējas. Tipiskās latviešu kļūdas, pošoties uz smalkiem pasākumiem, iezīmē modes eksperts Deniss Ševeļovs.
Brutāli ignorēts dreskods. "Ejot uz pasākumu, ir vienkārši pieklājīgi ņemt vērā norādīto dreskodu. Ja aizejam pie kāda ciemos, saimnieks lūdz novilkt apavus. Mēs taču to darām, jo esam ciemos un respektājam saimnieka vēlmi.
Tāpat ir ar dreskodu. Tas ir cieņas un izglītības jautājums. Labi audzināts cilvēks ņem vērā ielūgumā norādīto dreskodu," sarunā ar DELFI Izklaidi uzsver Deniss.
Aizbildināšanās ar naudas trūkumu. Ja pasākuma rīkotāji norādījuši, ka jāģērbjas svinīgi, bet viesim pilns skapis ar džemperiem, tas nav nekāds attaisnojums. Nevar doties uz svinīgu pasākumu ikdienišķās drēbēs, uzsverot, ka esi taču mākslinieks, bet izejamie tērpi ir dārgi.
"Viena iespēja ir aiziet uz 7.Avēniju un apģērbu nomā paņemt labu smokingu. Vai arī atlaižu sezonā iegādāties melnu uzvalku.
Ja uz pasākumiem ej reti, tas kalpos ļoti ilgi. Dāmām savukārt iesaku apmeklēt Indras Salcevičas tērpu izpārdošanas, kas notiek divreiz gadā. Par 150 eiro tādā var iegādāties vakaram perfekti piemērotu garu kleitu ar piesegtiem pleciem.
Starp citu, ārzemēs pat ir tāda prakse, ka lūgtie viesi, ja runājam par slavenībām, drīkst organizatoriem piestādīt savu raideri, ja ir uzaicināti uz pasākumu. Jo pirms pasākuma taču nepieciešams noalgot grima mākslinieku, stilistu," stāsta Deniss.
Lai gan Latvijā šāda prakse vēl nav, Deniss spriež, ka prominencēm navajadzētu kautrēties un pasākuma rīkotājiem norādīt, ja viņiem nav atbilstoša ietērpa sarkanā paklāja iznācienam. Ja ielūguma sūtītājam būs svarīgi redzēt konkrēto slavenību savā ballītē, viņš atradīs risinājumu.
Adījumi. "Trakākais, ko var uzvilkt uz vakara pasākumu, ir adīts džemperis. Adījumiem uz sarkanā paklāja un vakara pasākumos vispār nav vietas!
Adītu džemperi vari atļauties, ja esi uzaicināts uz dienas pasākumu kādā golfa klubā. Bet nekad ne uz sarkanā paklāja pasākumu," uzsver eksperts.
Biroja stils. Deniss uzsver - black tie nozīmē, ka sievietei jābūt garā kleitā, piesegtiem pelciem. Kurpes var būt uz zemiem papēžiem. Diemžēl Latvijā sievietes ar šo dreskodu nereti saprot biroja kostīmiņu - žaketīti, blūzīti un svārkus.
"Komplekts no diviem gabaliem nav vakara stils! Sievietei jābūt kleitā. Ja gribas žaketi, var paspēlēties ar smokinga stila žaketi, kas pie attiecīga tēla ļoti piestāv, bet ne Monton žaketi ar ziedu rakstu," brīdina stila eksperts.
Viņš atklāj, ka Latvijas sievietes ikdienā ļoti iecienījušas stilu, ko varētu dēvēt par "turīgās muižnieces" komplektu. Tie ir zābaki līdz celim, kupli brunči, veste vai žakete. "Tas nav black tie stils," uzsver Deniss.
Zābaki un ielas apavi. Stila eksperts uzsver - dodoties uz vakara pasākumu, ir tikai normāli ņemt līdzi maiņas apavus, īpaši, ja runa par gada vēso laiku. "Zābaki uz sarkanā paklāja iederas ļoti retos gadījumos pie attiecīga stila," stāsta zinātājs.
Grima un matu sakārtojuma ignorēšana. Tikpat svarīgs kā tērps vakara pasākumos ir grims un matu sakārtojums. Kā atklāj Deniss, laba frizūra un grims var pat izglābt tērpu.
"Ja nav bijis laika iegādāties jaunu tērpu, labi izveidots matu sakārtojums un sarkana lūpu krāsa izglābs koptēlu," iedvesmo Deniss. Tāpat kā grima un frizūras absolūts trūkums var sabojāt lielisku kostīmu.
Pārlieku hipsterīgs tēls. Latvijas svinīgo kultūras pasākumu problēma šobrīd ir tā, ka mākslinieciski domājošie ļautiņi arī uz sarkanā paklāja vēlas demonstrēt to, kāds hipsteru gars viņos sēž, tāpēc atklāšanās drasē džemperos un dažādos kankaros.
Deniss iesaka māksliniekiem sevis izrādīšanu nelikt augstāk par cieņas izrādīšanu organizatoriem. Jo īsts mākslinieks spēs saģērbties tā, lai atbilstu dreskodam, bet reizē nepazaudētu savu unikalitāti.
"Ja viss pārējais ir ņemts vērā, var sapīt bārdu bizē, uzlikt cepuri - tad tas ir forši! Vajag mācēt būt kreatīvam, bet reizē cienīt organizatorus.
