Gluži kā pasakā: astoņu parastu meiteņu stāsti  (7)

Aktrise un Monako prinča Renē III sieva Greisa Patrīcija Kellija dzimusi 1929. gada 12. novembrī. Viņas tēvs Džons Brendans Kellijs kopā ar ASV airēšanas komandu bija trīskārtējais olimpiskais čempions. Viņas māte Margareta Meijere – trenere Pensilvānijas Universitātē. Greisa bija trešā no četriem bērniem un savu vārdu mantojusi no tēva māsas.

Jau bērnībā Kellija izrādīja ļoti lielu interesi aktiermākslā, labprāt uzstājoties skolas uzvedumos, un mērķi kļūt par aktrisi viņa piepildīja. Holivudas ziedu laikos Greisa paguva nofilmēties 11 kinolentēs un piedalījās 60 televīzijas šovos.

1955. gadā viņai palūdza pārstāvēt ASV delegācijas komisiju Kannu kinofestivālā, kur viņa iepazinās ar Monako princi Renē III. Princis bija devies līgavas meklējumos un savu sievietes ideālu reiz bija aprakstījis tā: "Redzu, kā viņas garie, blondie mati plīvo vējā. Viņas acis ir zilas un zelta izraibinātas." Un Greisa Kellija bija tieši tāda.

Kellija atgriezās ASV, kur gatavojās, kā izrādās, zīmīgai lomai – filmā "Swan" ("Gulbis") viņai bija jāatveido princese. Paralēli darbam viņai jau bija izveidojusies sarakste ar princi.

Abu romantiskās attiecības tika slavinātas un aprakstītas presē. Pēc gada laimīgais pāris noteica savu kāzu datumu. Pēc greznajām kāzām 1956. gada 19. aprīlī Kellija izbeidza savu aktrises karjeru. Neskatoties uz daudzajiem kinorežisoru centieniem pierunāt princesi Greisu atgriezties filmu industrijā, viņa vienmēr atteica, lai pilnvērtīgi pildītu Monako princeses pienākumus.

Karaliskajam pārim bija trīs bērni – Karolīna, Alberts un Stefānija.

1982. gada 14. septembrī princese Greisa kopā ar savu jaunāko meitu brauca pa Azūra krasta stāvajām klintīm Francijā. Kellijai uznāca lēkme, un auto, pārraujot ceļa barjeru, nokrita no 14 metrus augstās klints. Māte un meita tika aizgādātas uz slimnīcu, kur Greisa pavadīja 24 stundas komā, no kuras diemžēl nepamodās, un nomira 52 gadu vecumā. Viņas meita Stefānija izdzīvoja, gūstot tikai ievainojumus.

Vēlāk ģimene pārcēlās uz Madridi, kur Letīcija ieguva grādu žurnālistikā. Letīcija darbojusies gan drukātajos medijos, gan televīzijā. 2003. gadā viņa kļuva par vakara ziņu pārraides "Teledario 2" vadītāju, kas ir pats skatītākais ziņu raidījums Spānijā.

Pirmas kāzām ar princi Felipi Letīcija bija jau vienreiz precējusies – viņai bija gadu ilga laulība ar rakstnieku un augstskolas pasniedzēju Alonso Guerro Peresu.

TV ziņu veidotāju un Spānijas princi kopā saveda katastrofa – 2002. gadā Spānijas ziemeļkrastā nogrima tankkuģis "Prestige". Letīcija devās veidot reportāžu, bet Felipe – sniegt atbalstu iedzīvotājiem, kurus skāra šī ekoloģiskā katastrofa.

Jau pēc gada tika paziņots par abu saderināšanos. Daži katoļi rauca degunus par Letīcijas šķirtenes statusu, tomēr daudzi to neņēma vērā, jo viņas pirmās laulības netika slēgtas baznīcā. Lielāka daļa bija sajūsmā par šo eleganto skaistuli – kārtīgu vecāku meita ar izcilu karjeru un lielisku gaumi. Karaļnamam arī simpatizēja vietējā daiļava, jo kopš 1987. gada Spānijas tronī nebija sēdējusi spāņu izcelsmes valdniece.

Pāris mija gredzenu 2004. gadā krāšņā ceremonijā Madridē – Santamarijas katedrālē. Līgavas kleitu un kurpes bija radījuši spāņu diazineri , un tas bija vēl viens tautā mīlētās princeses trumpis – viņa ir ļoti patriotiska un cenšas izvēlēties vietējo meistaru preces.

Pēc gada pāris iepriecināja karaļnamu, laižot pasaulē atvasi Leonoru, un vēl pēc gada viņai pievienojās māsa Sofija.

2014. gadā 41 gadus vecā Letīcija kļuva par pilntiesīgu karalieni, kad Felipes tēvs Huans Karloss atkāpās no troņa, dodams vietu savam dēlam.

Tā kā Šarlēnas māte bija peldēšanas trenere, meitene jau kopš trīs gadu vecuma nodarbojās ar peldēšanu. Kad meitenei bija 11 gadi, ģimene pārcēlās uz Dienvidāfriku, kuru Šarlēna pārstāvēja 2002. gada olimpiskajās spēlēs Sidnejā.

Vitstoka Monako princi Albertu satika 2000. gadā peldēšanai veltītā konferencē. Pēc gada parādījās runas, ka abi redzēti kopā, tomēr oficiāli abi kopā parādījās tikai 2006. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanā. Atgādinām, ka arī Alberts ir cieši saistīts ar sportu – pārstāvot Monako bobsleja komandu, viņš ir piedalījies piecās olimpiskajās spēlēs, kā arī 1985.gadā piedalījies leģendārajā rallijreidā "Parīze – Dakāra".

Vitstoka un Alberts saderinājās 2010. gadā, un pēc gada abi mija gredzenus. Tobrīd 53 gadus vecais princis Alberts II un viņa 33 gadus vecā līgava jāvārdu teica Grimaldi pils pagalmā – krāšņā ceremonijā, 800 lūgto viesu klātbūtnē.

Kāzas aizēnoja fakts, ka tobrīd esot veikti paternitātes testi jau trešajam bērnam, kura māte apgalvoja, ka bērna tēvs ir princis Alberts. Tobrīd Monako princese bija tik saniknota, ka pat grasījās atsaukt kāzas, un pasaules medijus pāršalca vēsts par Šarlēnas centieniem aizbēgt no valsts.

Interesanti, ka, ja Monako valdniekiem nebūtu laulībā dzimušu pēcnācēju, Monako kļūtu par Francijas protektorātu. Tomēr šobrīd satraukumam nav pamata, jo 2014. gada 10. decembrī pārim piedzima dvīņi. Meitenīti nosauca par Gabrielu Terēzi Mariju, savukārt puisēnu – par Žaku Onorē.

Ranja Al-Jasina piedzima 1970. gadā Kuveitā, Jordānijā. Viņas vecāki ir palestīnieši, kuri meitu sūtījuši angļu skolā, kas mudinājis meiteni ieinteresēties par aktīvu izglītošanos un rietumniecisku domāšanu. Augstskolu Ranja absolvējusi Kairā, Ēģiptē, kur viņa saņēmusi diplomu biznesa vadībā.

Savulaik viņa strādājusi "Apple" uzņēmumā Jordānijas galvaspilsētā Ammānā un sapņojusi kļūt par uzņēmuma vadītāju, bet liktenis lēma viņai satikt princi Abdulu bin al-Huseinu. Tas notika 1992. gadā kādā vakariņu pasākumā.

Jau pēc sešiem mēnešiem, kā viņu tradīcijās ierasts, Ranjas roku līgavas tēvam lūdza līgavaiņa tēvs – karalis Huseins. 1993. gadā pāris salaulājās iespaidīgā ceremonijā – Ranja bija tērpusies krāšņā modes zīmola "Elie Saab" kleitā.

Pēc tēva nāves Abdula nonāca tronī, un par karalieni Ranja tika kronēta 1999. gada martā. Drīz jaunā un skaistā karaliene parādījās uz neskaitāmu glancēto žurnālu vākiem – daudzi viņu pat sāka dēvēt par "jauno princesi Diānu".

Ranja karalim dzemdējusi četru bērnus: divus dēlus – kroņprinci Huseinu un princis Hašemu, kā arī divas meitas – princesi Imanu un princesi Salmu.

Progresīvā karaliene pati izņem bērnus no skolas, sarakstījusi četras bērnu grāmatas, vairākkārt ierindota "Forbes" 100 ietekmīgāko sieviešu sarakstā, viņa cīnās par sieviešu tiesībām un bērnu aizsardzību, kā arī lieto sociālos tīklus. Viņai ir brīvi uzskati arī par arābu tradicionālo galvassegu nēsāšanu – viņa pati lakatu vai stilizētu cepuri nēsā tikai karaliskās ģimenes laulību ceremoniju laikā vai vizītēs pie Romas pāvesta.

Fāra Diba piedzima 1938. gada 14. oktobrī – Irānas galvaspilsētā Teherānā – labi nodrošinātā ģimenē. Kad viņas tēvs – armijas kapteinis – pēkšņi nomira, ģimenei iestājās grūtāki laiki. Neskatoties uz to, Fāra pamanījās iegūt izglītību Parīzē – arhitektūras skolā.

Tieši tur viņa tika iepazīstināta ar Irānas šahu. Tā kā mācības daļēji tika valsts finansētas, valsts galva mēdza ārvalstu vizītēs tikties ar irāņu studentiem. 1959. gadā Irānas vēstniecībā Parīzē divdesmit vienu gadu vecā Fāra satika Mohammadu Rezā Pehlevī.

Drīz Fāra atgriezās Teherānā, un šahs aplidoja savu iecerēto vislabākajās tradīcijās. Pūles vainagojās panākumiem, un tā paša gada 20. decembrī pāris salaulājas. Viņu kāzu svinības piesaistīja visas pasaules uzmanību. Līgavas krāšņo tērpu bija darinājis Īvs Senlorāns – tā laika "Dior" modes nama dizaineris.

Galvenais Irānas karalienes triumfs bija spēja dzemdēt troņmantnieku. Šaha iepriekšējās divas laulības nebija tik daudzsološas, jo sniedza tikai vienu meitu, bet Irānā mantot varu varēja tikai vīriešu kārtas dzimtas pārstāvis.

Fāra dzemdēja četrus bērnus – kroņprinci Rezu, princesi Farānazu, princi Ali Rezu un princesi Leilu.

18 gadus pēc kļūšanas par Irānas karalieni viņai kopā ar ģimeni nācās bēgt no savas karaļvalsts. 1978. gadā sākās demonstrācijas un nemieri, aicinot gāzt monarhiju. Kādu laiku patvērumu viņi rada Ēģiptē, bet vēlāk viņiem patvēruma meklējumos nācās uzturēties tādās valstīs kā Maroka, Bahamas, Meksika.

Kādu laiku karaliskā ģimene ārstniecības nolūkos uzturējās ASV, jo šahs sasirga ar vēža paveidu – Hodžkinsa limfoma. 1980. gadā viņi atkal atgriezās Ēģiptē, kur karalis mira un tika apglabāts. Drīz vien Fāra saņēma uzaicinājumu no ASV prezidenta Ronalda Reigana apmesties uz dzīvi ASV, ko viņa arī izmantoja.

Šobrīd 78 gadus vecā trimdas karaliene vēl joprojām dzīvo Amerikā, Merilendā, netālu no saviem bērniem un mazbērniem.

Silvija Renāte Somerlāta piedzima 1943. gadā Heidelbergā, Vācijā. Viņas tēvs bija vācietis, bet māte - brazīliete, un desmit savus bērnības gadus Silvija ar ģimeni arī pavadīja Brazīlijā.

Silvija strādāja Argentīnas konsulātā Minhenē, un 1972. gadā viņai bija jāveic reprezentatīvi pienākumi vasaras olimpisko spēļu rīkošanā. Tur viņa satika Zviedrijas kroņprinci Kārli Gustavu, kurš vēlāk atzinās, ka, ieraugot savu nākamo sievu, viņam noticis "klikšķis".

Gadu pēc abu iepazīšanās nomira prinča tēvs, un Kārlis XVI Gustavs kļuva par pilntiesīgu Zviedrijas karali.

1976. gadā pāris saderinājās un jau tajā pašā gadā iestūrēja laulības ostā. Kā izrādās, ja Kārlis salaulātos ar Silviju, tēvam dzīvam esot, viņš būtu zaudējis tiesības uz troni – to nosaka Kārļa Gustava vectēva ieviestie likumi, kuri neatbalstīja laulības ar "parastajiem" cilvēkiem.

Iepriekšējā vakarā pirms laulību ceremonijas topošais karaļpāris apmeklēja pasākumu, kur pasaulslavenā popgrupa "ABBA" par godu Silvijai izpildīja "Dancing Queen".

Karaļpārim ir trīs bērni: kroņprincese Viktorija, princis Karls Filips un princese Madeleine, kā arī vairāki mazbērni.

Masako Ovada piedzima Tokijā, Japānā, 1963. gadā. Viņas tēvs Hišaši Ovada bija diplomāts un strādāja Tieslietu ministrijā. Kad Masako bija divi gadi, ģimene pārcēlās uz Maskavu, bet vēl pēc trim gadiem – uz Ņujorku.

Pēc deviņu gadu prombūtnes ģimene atgriezās. Deviņus gadus vecā Masako bija nolēmusi kļūt par veterinārārsti. Papildus dzimtajai, kā arī krievu un angļu valodai viņa nolēma apgūt arī franču un vācu valodu.

Vidusskolas laikā diplomāta ģimene atkal bija aizceļojusi, un Masako turpināja mācības Bostonā, ASV. Pēc bakalaura grāda iegūšanas viņa atgriezās dzimtajā pilsētā, lai iegūtu papildu augstāko izglītību.

1986. gadā, viesojoties kādā tējas ceremonijā, viņa satika Japānas kroņprinci Naruhito. Princim tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena, bet iecerētā izrādījās ne tik viegli pierunājama uz precībām. Neskatoties uz to, ka viņā bija ieinteresēts pats princis, Masako divas reizes atraidīja Naruhito, jo apzinājās, ka jaunais statuss liegs viņai veidot plānoto karjeru.

Pagāja seši gadi kopš iepazīšanas, kad beidzot Masako pieņēma trešo bildinājumu. Un 1993. gada vasarā pāris salaulājās svinīgā ceremonijā, ievērojot japāņu tradīcijas.

2001. gadā pasaulē nāca viņu meitiņa Aiko, kas pārim bija prieka vēsts pēc iepriekš piedzīvotā spontānā aborta.

Pēc 2002. gada princese ir maz redzama publiskos pasākumos, jo sabiedrības spiediens, gaidot vīriešu kārtas mantinieku, licis sašķobīties Masako garīgajai veselībai.

Salma Benāni piedzima 1978. gada Marokas trešajā lielākajā pilsētā Fēsa. Viņas māte bija skolotāja, kura nomira, kad Salmai bija trīs gadiņi. Nākamo princesi un viņas māsu palīdzēja izaudzināt vecmāmiņa.

Salma studēja inženierzinātnes un šajā jomā arī uzsāka savu karjeru, tomēr 1999. gadā Salma iepazinās ar savu nākamo vīru, karali Muhamedu VI. Tas notika kādā privātā pasākumā un drīz vien bija skaidrs, ka ugunīgās sarkanmates karjera pavērsīsies pavisam citā gultnē.

Drīz vien Muhameds pārsteidza marokāņus, publiski paziņojot savas līgavas vārdu, jo līdz šim bija ierasts, ka Marokas karaļu sievas nedzīvo publisku dzīvi. Trīs gadus pēc iepazīšanās pāris salaulājās skaistā ceremonijā, un atkal šokēja iedzīvotājus, laužot tradīciju un atklājot ceremonijas fotogrāfijas. Pirmo reizi Marokas vēsturē karaļa sievai tika piešķirts oficiāls tituls "Viņas karaliskā augstība princese Lalla Salma".

Krāšņā sarkanmate bieži pārstāv Maroku dažādo svinīgos pasākumos visā pasaulē. Progresīvi domājošā princese ir tikusies ar neskaitāmiem pasaules līderiem.

Salmas ekstravagantais ģērbšanās stils ir ticis ievērots un atspoguļots daudzos medijos – viņa velk greznus, marokāņu tradīcijās ieturētos tērpus, bet vienmēr tos papildina ar stilīgām augstpapēžu kurpēm.

Valdnieku pāris kļuvis tautā ļoti iemīļots, un vēl lielāku mīlestību iemantoja 2003. gadā, kad Salma laida pasaulē mantinieku – kroņprinci Muleju Hasanu. Pēc četriem gadiem viņam pievienojās māsiņa – princese Lalla Khadija.