Foto: Publicitātes foto
Rakstniece Inga Grencberga gana labi apzinās, ka droši vien līdz mūža galam netiks vaļā no zīmoga "Dzilindžera sestā sieva" un pat nepazīstami cilvēki nebeigs vien uzdot jautājumus par šo tematu. Tomēr tieši šādai izjautāšanai viņa ir ļāvusies "STV Pirmā!" sievišķīgo sarunu raidījumā "Kad viņas satiekas".

"Dzilindžeram ir īpašs raksturs, taču no radoša cilvēka nebūtu nedz godīgi, nedz reāli prasīt, lai visā pārējā dzīvē viņš būtu "parasts". Es taču zināju, ar ko precos. Jā, es biju domājusi, ka kaut kas būs savādāk, varbūt būtu gribējusi, lai viņš ir ne tik sarežģīts, ne tik neprognozējams... Bet viņu mainīt absolūti nebija iespējams," – tā par neizbēgamajām blaknēm kopdzīvē ar lielu mākslinieku spriež Grencberga.

Ceļš līdz otra cilvēka pieņemšanai ar visiem viņa plusiem un mīnusiem nav bijis viegls un līdzens. Otrajā laulības gadā Inga apjautusi, ka patiesībā vairs nedzīvo savu dzīvi, bet visā pielāgojas vīram, dara tā, lai tikai viņam labāk. Taču kļuvis arvien sliktāk un sliktāk. Tagad rakstniece uzskata, ka vismaz viņu gadījumā veiksmīgas laulības atslēga izrādījās turpināt būt pašam, darīt savas lietas un ļaut to arī otram.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit