No basketbolistes par stjuarti un atpakaļ sportā
Sapratu, ka neesmu un nekad nebūšu izcila basketboliste, tas bija vienkārši kaut kāds iekšējais dzinulis, kas visu šo laiku ļāva noturēties līmenī, kādā es biju. Apzinājos, ka ar sportu nopelnīt ir grūti, ja vien neesi patiešām izcils sportists.
Man bija apmēram 21, kad sportu uz pieciem gadiem noliku malā," sarunā ar "Delfi Izklaide" savu stāstu sāk Alena. Šo piecu gadu laikā viņam, kā pati smejas, "mētājusies pa darba vietām", meklējot savu ceļu.
Alena pastrādājusi restorānu biznesā, naktsklubā, izmēģinājusi stjuartes arodu un padzīvojusi ārzemēs. "Viss galu galā tā interesanti salikās kopā pirms diviem gadiem. Atgriezos Latvijā pēc ārzemēs nodzīvota posma, sapratu, ka vēlos te palikt.
Mēģināju saprast, kā ievirzīt savu dzīvi, negribējās kaut ko darīt tikai darīšanas pēc. Izgāju cauri tādam kā darbam pati ar sevi. Lēnām atsāku pati sportot un kustēties, un atcerējos – kaut kad agrāk taču tieši tas bija tas, kas man patika!
Izglītojusies sporta jomā gan nebiju – pēc vidusskolas aizgāju standartiņā – uz ekonomistiem. Tajā laikā nevarēju iedomāties, ka mani kāds varētu saukt par skolotāju vai treneri. Bet pirms tiem diviem gadiem sapratu, ka tas ir mans.
Sāku mācīties par treneri, iepazinu "crossfit", sāku vadīt treniņus. Tā tas ritenis iekustējās," atceras Alena.
Treniņš kā vieta, kur atstāt “tarakānus”
Šobrīd viņa jau vada aktuālos "Nike Training Club" jeb NTC treniņus, izveidojusi savu veselīga dzīvesveida blogu "alena.lv", kā arī darbojas projektā "Sporto Rīga".
Projektā apvienojušies entuziasma pilni treneri, kas par ziedojumiem piedāvā jebkuram interesantam izkustēties svaigā gaisā kādā no Rīgas mežiem, parkiem vai sporta laukumiem. Alena vada treniņus Šmerļa mežā.
Lai arī sākotnēji cilvēkiem radies priekšstats, ka Alena vairāk ir sieviešu trenere, nu jau viņas nodarbības apmeklē visi iespējamie – dāmas, kungi, pusaudži un pat ģimenes ar bērniem. Un tas ir tas, par ko trenere sapņo – parādīt pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, cik forši ir sportot un pieradināt tautu pie kustību prieka.
"Īpaši tagad, pēc ziemas, cilvēku aktivizācija ir nenormāla. Es redzu, ka ļaudis ir burtiski izsalkuši pēc kaut kā aktīva. Un pēc garas darba dienas nav nekā svētīgāka par treniņu svaigā gaisā.
Es redzu, kādi sašļukuši tie cilvēki atnāk pēc darba, un kādi viņi aiziet – tas ir kā diena pret nakti. Viens ir tas fiziskais, ko tu iegūsti, bet otrs, kas nav mazāk svarīgs, ir tās blakus lietas. Treniņš ir arī sava veida garīgā attīrīšanās.
Mums katram ir savi tarakāni, bet treniņš ir vieta, kur tos visus atstāt," tā Alena.
Lauzt stereotipus un celt tautiešu dzīves kvalitāti
Alena ar prieku secina, ka sporta nozīme Latvijā tiek arvien augstāk novērtēta, un arvien lielāks skaists tautas atrod sevi kustību priekā.
"Sievietes vairs nedomā – trīs dienas pasēdēšu uz diētas un viss būs labi. Viņas izvēlas sportot, kļūt spēcīgākas, iegūt izteiktākas ķermeņa aprises ar treniņu palīdzību," stāsta iedvesmojošā meitene.
Tas dod jaunu enerģiju arī Alenai turpināt iesākto. "Es sevi par sportistu nesaucu, tas nav mans mērķis. Mans ceļš ir iedvesmot tautu – es gribu lauzt stereotipus, parādīt, kā ar izkustēšanos var celt dzīves kvalitāti.
Mans personiskais mērķis savukārt ir nemitīgi attīstīties kā trenerei. Arī fitness nestāv uz vietas, ir jāiet līdzi laikam. Piemēram, es šobrīd iepazīstinu Latviju ar "Nike Training Club" jeb NTC treniņiem, kā pamatā ir kustība katru dienu, treniņos akcents uz vispārējo fizisko attīstību, kur tiek nodarbināts viss ķermenis.
Esmu sākusi rakstīt motivējošu blogu. Tas gan ir sākuma posmā, bet esmu apņēmības pilna turpināt, jo esmu sapratusi, ka sports un citu iedvesmošana – tā ir mana lieta," apņēmības pilna ir Alena.
