Foto: Publicitātes foto. Attēlā redzamie "airBaltic" darbinieki nav rakstā minētās personas.

Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" pērn Covid-19 pandēmijas radītās krīzes dēļ atlaida 700 darbiniekus, šobrīd kompānijā kopumā strādā ap 1100 darbinieku – mazākā daļa gaisā, lielākā uz zemes. Krīzes pārvarēšanai Latvijas valdība lidsabiedrības pamatkapitālā papildu iepriekšējiem ieguldījumiem pērn investēja vēl 250 miljonus eiro, tādējādi savu līdzdalību uzņēmumā palielinot no 80,05% līdz 91%.

Lidojumi nav pārtraukti, tie joprojām notiek – "airBaltic" šā gada februārī veica kopskaitā 480 reisus. Flote samazināta no 40 uz 25 lidmašīnām, daļa nesen līzingā nopirkto jauno "Airbus" gaisa kuģu šobrīd stāv dīkā, bet otra daļa lido, un šos reisus apkalpo 200 piloti un 290 stjuarti. Kovidkrīze bijis liels cirtiens tieši lielākajai "airBaltic" nodaļai – pērn ap 230 stjuarti, galvenokārt sievietes, darbu zaudēja, bet valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem dīkstāves pabalsti nepienākas. Visi pērn no darba atbrīvotie stjuarti saņēma atlaišanas kompensācijas, un tālākais bija viņu pašu izvēle, proti, "airBaltic" piedāvāja atlaistajiem pilotiem un stjuartiem darbu turpināt citviet šajā pašā uzņēmumā, piemēram, zvanu centrā, lidojumu vadības departamentā. Vairāki atlaistie šo darbu arī pieņēmuši, skaidro "airBaltic" komunikācijas speciāliste Alise Briede.

Kristīnes "sānsolis" maksā iemīļoto darbu

Kristīne Griška bija viena no stjuartēm, kas pērn tika atlaista, lai gan viņai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze stjuartes arodā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!