Pie šāda secinājuma nonākusi itāļu pētnieku grupa Nacionālā Kultūras mantojuma saglabāšanas komitejas priekšnieka Silvāno Vinceti vadībā, kurš ir pārliecināta, ka zēns redzams arī vēl divās citās Leonardo gleznās - Jāņa Kristītāja portretā un mazpazīstamajā zīmējumā ar nosaukumu Angel Incarnate.
Abās šajās gleznās redzams kalsns, sievišķīgs zēns ar sprogainiem matiem, un Vinceti ir pārliecināts, ka arī Monas Lizas kontūrās saskatāmi viņa vaibsti, jo īpaši mutes un deguna atveidojumā.
"Salajs bija Leonardo iemīļotākais modelis, un viņš pilnīgi noteikti Monas Lizas tēlu ir veidojis, baltoties uz šī zēna izskatu," pavēstījis Vinceti, precizējot, ka Džiāns bija gleznotāja asistents 20 gadus (no desmit līdz trīsdesmit gadu vecumam) un šajā laikā izpelnījās iesauku "Salai" jeb "Mazais velnēns".
"Salajs bija ļoti skaists zēns un, iespējams, Leonardo mīļākais. Viņš zaga no sava meistara un citādā veidā sagādāja daudz rūpju, bet Leonardo viņam vienmēr piedeva," skaidrojis zinātnieks.
Savukārt citi mākslas vēsturnieki par šo teoriju izteikušies skeptiski - piemēram, Pjetro Marani, kurš ir atzīta autoritāte ar Leonardo saistītajos jautājumus un vairāku grāmatu par viņu autors, paziņojis, ka Vinceti teorija ir "nepamatota".
Kā zināms, Monas Lizas jeb Džokondas mīklainā smaida izcelsme vēsturnieku prātus nodarbina jau vairākus gadsimtus, un agrāk izvirzītas teorijas, ka glezna ir stilizēts mākslinieka pašportrets vai tajā attēlota viņa māte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
