Lai gan šova Saimnieks meklē sievu otrā sezona nav vainagojusies ne ar vienām kāzām, tauta ir ieguvusi divus dzejniekus. Nupat par vēlmi pelnīt ar dzeju paziņoja Magone Burka, un nu sarosījies arī viņas šova "precinieks" Rasmuss Vaicis (attēlā).
"Dzīvīte pēc šova kļuvusi interesantāka - atpazīstams cilvēks esmu palicis. Cilvēkos kad izeju, daudzi pasveicina. Ir sievietes rakstījušas, pat esmu bijis uz dažiem randiņiem, bet kaut kā nav sanācis," par dzīvi pēc šova DELFI Izklaidei stāsta Rasmuss. Viņš joprojām esot īstās un vienīgās meklējumos.
Toties viņa dzīve beidzot sakārtojusies darba ziņā. "Esmu atradis darbu, strādāju netālu no Mālpils - mēbeļu ražotnē Kvist. Alga apmierina, finansiālā ziņā pamazām sāk iet uz labo pusi," priecīgs Rasmuss, kurš iepriekš apsvēra iespēju doties laimes meklējumos uz ārzemēm.
Šova skatītāji Rasmusu iepazina arī kā dzejnieku - viņš pat deklamēja savas vārsmas izredzētajai saimniecei. Dvēseliskais galdnieks atklāj, ka dzejo vēl joprojām un šajā jomā viņam ir lieli sapņi. "Man ir sapnītis izdot savu dzejoļu krājumu, bet nav paziņu, kas man varētu šajā sfērā piepalīdzēt," stāsta Rasmuss.
Vairums dzejoļu esot kā viņa privātais stāsts, un jaunais talants piedāvā DELFI Izklaides lasītājiem iepazīt savu daiļradi, cerībā, ka izdosies aizskart arī kāda izdevēja dvēseles stīgas.
Brīvība
Kā brāzmains vējš pa gaisu triecas
Ērglis, lido kā neprātīgs.
Tik mirklis un uz debesīm jau triecas,
Tas brīvību bez bailēm pieņēmis.
Kaut ilgi nebrīvē bij' mitis,
Liekas, ka par brīvību bij' aizmirsis,
Pietika tik izplest spārnus
Un brīvi gaisā pacelties.
Tam nebrīve vairs nav prātā,
Tas to pagātnē ir atstājis
Un ar prieku lido tālāk,
Par brīvu putnu palicis.
Kā ērkšķains rožu krūms
Kā ērkšķains rožu krūms
Tas iedzels tā, ka sāpes nerimsies,
Un atmiņas par to, kas bijis,
Tās cirtīs sirdī vēl sāpīgāk.
Šie pagātnes grēki, kurus nu vairs
Neatgriezt, lai labotu tos,
Un nožēlu šo vairs šis laiks
Nedarīs par nebijušu.
Un pagātne sekos tad līdzi,
Un nevar to visu mainīt,
Kaut gribētu pagātni izdzēst
