"Tas atstāj pēdas - tu nekad vairs nevari no tā atbrīvoties. Bet, salīdzinot ar seriāliem, prostitūta ir mazāks posts - viņa posta tikai sevi un savus bērnus... bet seriāli posta miljonus," Ķimele atzīst intervijā žurnāla Lilit 2011. gada janvāra numuram.
Viņa norāda, ka seriāli tāpat ir noziedzīgi, jo tajos montē visu, kā pagadās - lai tikai pagarinātu sižetu. "Tur zūd šī iekšējā saistība, un skatītāji savā apziņā pazaudē cēloņu-seku likumsakarību. Viņi pazaudē sapratni par to, ka katrs darbs atgriežas pie tevis.
Seriālu personāži var darīt briesmu lietas, bet nekādu seku! Un tad arī mums sāk šķist, ka varam rīkoties, kā ienāk prātā - tāpat būs labi. Nu, nebūs nekad šitā, kā ir seriālā! Nebūs! Seriāli nojauc apziņā kaut kādu ļoti būtisku zināšanu, viedumu," savu redzējumu par televīzijas daudzsēriju mākslas filmām atklāj režisore.
Viņasprāt, visus "grēkus" iespējams izpirkt, arī piedalīšanos seriālos, to veidošanu un prostitūciju, taču režisore pauž pārliecību, ka tas atkarīgs no tā, cik apskaidrība ir visaptveroša.
"To izdarīt ir grūti. Parasti jau [cilvēki] neizdara," viņa stāsta un piebilst, ka arī viņa pati nevar savu likteni vai dzīvi izmainīt, ja sapratnē neaiziet līdz cēloņiem.
Uz jautājumu, vai visiem ir spējas paveikt ko īpašu, Ķimele atbild, ka kaut kādas spējas jau ir visiem. "Atšķirība tā, kam tu tās lieto. Tu vari savas spējas izlietot, lai kļūtu, piemēram, par miljonāru. Tu domā, ka [Andrim] Šķēlem nav spēju? Viņam ir lielas spējas. Atšķirība ir mērķos," uzskata Ķimele.