Diskusijas moderatore Kristīne Garklāva kopā ar Latvijas Universitātes komunikācijas studiju nodaļas vadītāju, asociēto profesori Dr. sc. comm. un vadošo pētnieci Maritu Zitmani un Latvijas Republikas Tiesībsarga Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridisko padomnieci Kristīni Pakārkli palīdz izprast un rast atbildes uz dažādiem dzimumu līdztiesības jautājumiem.
Noklausies
Kā attīstās dzimumu līdztiesības jautājumi?
19. gadsimtā pēc industriālās revolūcijas, kad palielinājās sabiedrības labklājības un izglītības līmenis, uzkrātais kapitāls un kultūras mantojums, cilvēki sāka aizdomāties par "augstākām" tēmām, kas arī uzsāk lielo pārmaiņu laiku.
"Tad, kad cilvēks ir uzaudzējis "tauciņus" un vairs nav jācīnās par kailo dzīvību, tad mēs sākam domāt arī par citiem – bērnu tiesības, darba tiesības, parādās sieviešu tiesības. Tas, ko mēs saprotam ar dzimumu nelīdztiesību šodien, protams, ļoti atšķiras no tā, kāda bija situācija pirms gadiem 100. Tas ir kaut kas, kas visu laiku mainās, jo tiesības mainās, sabiedrības izpratne par pienākumiem, par atbildībām, par tiesībām," uzsver Marita Zitmane.
Ir pieņemts uzskatīt, ka process uz dzimumu līdztiesību nodrošināšanu un īstenošanu sākās ar to brīdi, kad sievietēm tika piešķirtas vēlēšanu tiesības, jo, tās piešķirot, sieviete kļuva par tiesību subjektu. Latvijas teritorijā vēlēšanu tiesības tika piešķirtas līdz ar Latvijas brīvvalsts dibināšanu 1918. gadā. Ar vēlēšanu tiesību piešķiršanu tika apstiprināts, ka sievietēm drīkst būt sava griba un tās izpausmes, tiesības un pienākumi, un tas, ka valstij ar viņu jārēķinās.
Sievišķības izpratne vai uzspiestie standarti?
Izpratne par nelīdztiesību bieži vien ir tieši atkarīga no tā, ko cilvēki saprot ar vīriešu un sieviešu lomām un pienākumiem. Viss ir kārtībā, kamēr tas notiek dabiski un organiski, bet problēmas rodas tad, ja kaut kādas darbības tiek paģērētas un pieprasītas, balstoties uz vispārpieņemtiem standartiem un priekšstatiem. Nepieciešams saprast, vai izvēles ir patiesas vai nosacītas un sabiedrības pieprasītas.
"Neviens jau mums neaizliedz sievietēm būt sievišķīgām ar to izpratni, ko viņas ar to saprot, un cept un rosīties pa māju, un varbūt nestrādāt, un audzināt bērnus, un darbā vākt naudu puķēm, un cept kūkas un tamlīdzīgi, ja vien viņa pati to vēlas. Pasarg' Dievs visiem kaut ko uzspiest vienādu," akcentē Kristīne Pakārkle.
Lai uzzinātu vairāk, noklausies Sabiedrības un integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" raidierakstu cikla epizodi "Cīņā pret dzimuma nelīdztiesību – no senatnes līdz tagadnei"!
Raksta un raidieraksta epizodes autori: Sabiedrības Integrācijas fonds.
