Kāda darba vide uzveiks vecuma diskrimināciju?

Diskusijas moderatore Ilze Medne kopā ar Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktori Zaigu Pūci, Latvijas Universitātes docenti, sertificētu darba un organizāciju psiholoģi, lidosta "Rīga" personāla projektu vadītāju Sanitu Šaiteri un "Rimi Latvia" personāla vadītāju Gundegu Kirilku palīdz izprast un rast atbildes attiecībā uz dažādiem pastāvošiem jautājumiem par darba vidi un tās ietekmi uz diskrimināciju.

"Mums no 1,9 miljoniem iedzīvotājiem 800 tūkst. šobrīd ir vecāki par 50 gadiem. Un tepat ir 2050. gads, kad faktiski puse mūsu sabiedrības būs vecāka par 55 gadiem," stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas piedāvātās vecumposmu klasifikācijas cilvēks līdz 65 gadiem ir jauns cilvēks. Lielākoties cilvēka uztvere par sevi, apkārtējiem un vecumu ir atkarīga no pašu aizspriedumiem un pašcenzūras.

"Ja mēs runājam tieši par diskrimināciju, tad tāda uzkrītošā sāk mazināties. Bet vienlaikus, tāpat kā to secinājuši ir ārvalstu eksperti, diezgan izteikta ir šī netiešā diskriminācija," saka Latvijas Universitātes docente, sertificēta darba un organizāciju psiholoģe, lidosta "Rīga" personāla projektu vadītāja Sanita Šaitere.

Diemžēl vēl joprojām pastāv tas, ko "nevar redzēt, bet var just". Izjūtu līmenī tie ir aizspriedumi, domāšanas līmenī tie ir stereotipi, bet rīcības līmenī tā ir diskriminācija. Lai pēc iespējas no tā visa izvairītos, sabiedrībai ir jāatceras, ka cilvēki ir vienlīdzīgi, nevis vienādi, un pastāv atšķirības ne tikai starp paaudzēm, bet arī starp viena vecuma cilvēkiem. Viss ir atkarīgs no paša cilvēka, nevis viņa vecuma.

"Sabiedrība mums ir dažāda, dažāda vecuma cilvēki iepērkas mūsu veikalā un tas, ka mums ir tā daudzveidība – jaunāki un gados vecāki, mēs labāk arī spējam apkalpot klientus," dalās ar pieredzi "Rimi Latvia" personāla vadītāja Gundega Kirilka.

Labklājības ministrijā ar Eiropas Savienības atbalstu izstrādāja aktīvās novecošanās konceptu, kurš sastāv no trim pīlāriem, kas palīdz ilgāk cilvēkam justies jaunam un būt integrētam sabiedrības dzīvē. Pirmais ir pēc iespējas ilgāk strādāt – tas palīdz cilvēkam būt aktīvā vidē, komunicēt un "iet līdzi laikam". Otrs pīlārs ir aktīvs un veselīgs dzīvesveids, savukārt trešais ir mūžizglītība, kas paredz, ka nav viena noteikta vecuma, kad cilvēks pārstāj izglītoties un sāk bagātināties ar pieredzi.

Laiki mainās un sabiedrības uzskati attīstās, tāpēc arī vecuma kategorijas un robežas, kas nosaka, ko tajās ir pieņemts vai nepieņemts darīt vai nedarīt pamazām izplūst.

Lai uzzinātu vairāk, noklausies Sabiedrības un integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" raidierakstu cikla epizodi "Kāda darba vide uzveiks vecuma diskrimināciju?".

Raksta un raidieraksta epizodes autori: Sabiedrības Integrācijas fonds.