Foto: Publicitātes foto
Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" ietvaros veidotajā raidierakstu cikla epizodē "Kas ir mediķu prioritāte: jaunības degsme vai briedums?" tiek diskutēts par to, kas mediķu profesijā ir svarīgāks – motivācija un jaunības degsme vai prakse un briedums?Diskusijas moderatore Māra Sleja kopā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģijas klīnikas vadītāju, Rīgas Stradiņa Universitātes Senāta priekšsēdētāju, Ķirurģijas katedras vadītāju un docētāju Prof. Jāni Gardovski un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Sāpju klīnikas vadītāju, anesteziologu, reanimatologu, vieslektoru RSU, RMK1 Dr. Jāni Kolbergu palīdz izprast un rast atbildes attiecībā uz mediķu profesijas aizkulisēm.

Noklausies!


Vai vecums ir nozīmīgs, kad runa ir par dzīvību?

Lai gan Pasaules Veselības organizācija jau ilgāku laiku piedāvā jaunu vecumposmu klasifikāciju, kas attiecināma arī uz Latvijas sabiedrību: līdz 17 gadiem – nepilngadība, 18–65 gadi – jauns cilvēks, 66-79 – pusmūžs, 80-99 – seniors un virs 100 – ilgdzīvotājs, cilvēku prātos joprojām ir noteikti kritēriji, pēc kuriem viņi nosaka vai cilvēks vēl ir jauns, vai jau ir "vecs". Tas attiecas arī uz noteiktu profesiju pārstāvjiem – izvēloties speciālistus, cilvēki bieži dod priekšroku viņuprāt atbilstošākajam vecuma posmam.

"Es ietu pie ārsta, kurš ir nobriedis. Es neietu pie veca ārsta, es neietu pie jauna ārsta. Nekādā gadījumā es neietu pie pilnīgi jauna ārsta un nekādā gadījumā es neietu pie tāda, nu, nezinu nesaukšu tos gadus. Bet es ietu (...) pie ķirurga vecumā no 37 līdz 55," saka Prof. Jānis Gardovskis.

"Nāk pie manis kā pie jaunā speciālista un ir pat pajautāts: "Vai jūs vispār esat sertificēts ārsts?" pieredzē dalās Dr. Jānis Kolbergs.

Neskatoties uz to, ka 2020. gadā publicētā Ārstu biedrības statistika vēsta, ka vidējais ārsta vecums Latvijā ir 53 gadi un 58,8 % ārstu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem, arī gan pacientiem, gan pašiem ārstiem ir noteikti pieņēmumi un stereotipi attiecībā uz vecumu.

Motivācijai ir dažādi avoti

"Ļoti atkarīgs no paša cilvēka un paša mediķa. Ja mēs varam nolikt blakus divus vienādus vecumus, un viens ir motivēts iet un pēc darba palikt ilgāk, pilnveidoties ārpus darba, lasīt vairāk, bet otrs kolēģis izdara minimumu un aiziet uz darbu. Un abi divi viņi saņems, iespējams, vienādu atalgojumu. Bet, nu, motivācijai ir jābūt. Motivācijai ir jābūt iekšā tev zemapziņā," uzsver Dr. Jānis Kolbergs.

Veselības ministrijas publicētā informācija liecina, ka 2019. gadā vidējā darba samaksa ārstam bija 2003 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tai pat laikā citur pasaulē: "Amerikas Savienotās Valstīs juristi un ārsti ir populārākās profesijas. Un kāpēc viņi izvēlas? Jo, protams, prestižs, interesanta profesija, bet arī trešais ir ļoti svarīgi – viņi ir ļoti labi atalgoti. Jo, kā teica man viens radinieks Amerikā: "Ja ārsts nopelna mazāk par miljonu, tad viņš švaks ārsts"," dalās Prof. Jānis Gardovskis.

Lai uzzinātu vairāk, noklausies Sabiedrības un integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" raidierakstu cikla epizodi "Kas ir mediķu prioritāte: jaunības degsme vai briedums?".

Raksta un raidieraksta epizodes autori: Sabiedrības Integrācijas fonds

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!