Foto: Publicitātes foto
Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" ietvaros veidotajā podkāstā "Eidžisms mūsdienās" tiek diskutēts par to, kā mūsdienu sabiedrībā ir attīstījusies diskriminācija uz vecuma pamata, kas ir tās pirmsākumi, kā ir mainījies paaudžu iedalījums mūsdienās un ko mēs varam darīt tagad, lai mazinātu šo diskriminācijas formu.

Par tēmu "Eidžisms mūsdienās" sarunājas satura radītāja Laura Grēviņa un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, prodekāne zinātnes jautājumos un vadošā pētniece Dr. paed. Zanda Rubene.

Noklausies!

Termins "eidžisms" ir anglicisms, kas apzīmē vienu no diskriminācijas formām – diskrimināciju vecuma dēļ, un tā ir aktuāla ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Zanda Rubene norāda, ka atskatoties uz vēstures posmiem, kad daudzās valstīs ilgstoši notika karadarbība, tad, protams, cilvēka dzīves ilgums bija samērā īss. Arī beidzoties Otrajam Pasaules karam cilvēka vidējais vecums Eiropā bija nedaudz vairāk nekā 50 gadu. Pēdējā gadsimtā kari mūs skāruši krietni mazāk, medicīna un zinātne ir attīstījusies, cilvēku dzīves ilgums kļuvis garāks. Mainoties iepriekš pieņemtām normām vai uzskatiem par to, kas ir vecs cilvēks un kas jauns, sabiedrība arvien vairāk kļuva diskriminējoša tieši pret gados vecākiem cilvēkiem. Strauji attīstoties digitālajai videi un jauniešu spējām šo vidi apgūt, šī plaisa kļuva vēl lielāka un stereotipi – vēl izteiktāki. Mūsdienās mēs runājam arī par eidžismu attiecībā pret jauniešiem.

Pašlaik tieši sabiedrībā notiek ar vecumu saistīto sociālo konstrukciju maiņa. Pasaules Veselības organizācija pirms dažiem gadiem ir noteikusi, ka par jaunu cilvēku uzskatāms cilvēks līdz 65 gadiem, bet ko tas nozīmē praktiski? Tas nenozīmē, ka viņš ir jaunietis, bet tas nozīmē, ka šis cilvēks ir rīcībspējīgs, darbspējīgs un aktīvs cilvēks. Vēl nesen, 20.gadsimta 80.gados, sievietes, piemēram, ap 55 gadiem gāja pensijā. Tagad tas ir ļoti aktīvs dzīves posms sievietes dzīvē, mēs vēl varam mācīties, adoptēt bērnu un veidot karjeru.

"Ja mēs apskatām grupas, kuras tad diskriminē citus, tad atbilde ir diezgan vienkārša – mēs paši diskriminējam sevi un arī citus," norāda profesore Zanda Rubene.

Latvijā veikti pētījumi parāda, ka katrs otrais darba ņēmējs ir saskāries ar vecuma diskrimināciju un izjutis attieksmi – "tu esi pārāk jauns" vai "tu esi pārāk vecs". Latvijā, piemēram, ir ļoti grūti mainīt darbu tieši pirmspensijas vecumā. Darba devēji ir izveidojuši priekšstatu, ka šādi cilvēki jau drīz aizies pensijā un kāpēc viņos ieguldīt laiku apmācībām? Jaunieši atkal saskaras ar darba devēju viedokli par to, ka viņiem trūkst pieredzes.

"Kā mums nediskriminēt citam citu? Risinājums ir vienkārši nepievērst uzmanību cilvēka vecumam," uzsver profesore Zanda Rubene.

Lai uzzinātu vairāk, noklausies Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" podkāsta ierakstu – "Eidžisms mūsdienās".

Raksta un raidieraksta epizodes autori: Sabiedrības Integrācijas fonds.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!