Noklausies!
Artas sirdslieta ir izzināt pasauli un saliedēt cilvēkus visos platuma grādos, tāpēc Amsterdamā apguva starpreliģiju attiecības. Arta studē teoloģiju doktorantūrā Latvijas Universitātē, bet tagad dzīvo Amsterdamā, Nīderlandē. Artas interesi būtiski saista budisms. Tas radās pēc tam, kad Sidharta Gautama sasniedza apgaismību. Budisma būtībā ir Sidhartas Gautamas mācības, kurš dzimis 623. gadā p.m.ē. – viņš piedzima kā princis, bet ilgi garīgi meklēja laimi, lai izbeigtu ciešanas. Pēc daudziem pārbaudījumiem un dažādiem ceļiem viņš beidzot atrada apgaismību zem Bodhi koka. Pēc apskaidrības iegūšanas viņš sāka mācīt citus, un tā sākās budisma mācības. Budisti seko Dhammas aplim, kas ir ceļš, kas sastāv no vairākiem elementiem: pareizais skats, pareiza domāšana, pareiza runa, pareiza rīcība, pareiza iztika, pareiza rūpība, pareiza uzmanība un pareiza koncentrēšanās. Budisti uzskata, ka, sekojot šiem principiem, cilvēks var kļūt par labu budistu, bet mērķis ir izvairīties no ciešanām. Tas arī nodrošina, ka visa uzmanība, praktizējot budismu, tiek pievērsta apgaismības sasniegšanai.
Savukārt, Dievturība ir kustība, kuru mūsu sarunā pārstāv Andrejs Broks. Šo kustību veidoja un nostiprināja gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, kā arī pirmās Dievturu draudzes Dižvadonis Ernests Brastiņš, kurš dzimis 1892. gada 19. martā. Dievturu sadraudzes vadītājs tiek dēvēts par Dižvadoni un šobrīd Dižvadoņa pienākumus pilda Andrejs Broks, kurš Dievturībai pievērsies brīdī, kad Latvija bija ieguvusi savu neatkarību un Andreja dzīvē risinājās notikumi, kuri ir nozīmīgi katra cilvēka dzīvē. Andrejs ilgi domāja, kādā veidā fiksēt savas laulības un secināja, ka tieši Dievturība ir dabiskākais un pieņemamākais veids viņam. Dievturi tic latviešu tautā pastāvīgi uzturētai Dainu dievestībai, kuru uzskata par tādu pašu reliģiju kā citas. Dievturi tic latviešu tradīcijās glabātiem senu un vienlaikus pāri laikiem mantotu garīgo un tikumisko vērtību kodolam, kuru, dibinot Latvijas valsti, latviešu kultūras darbinieki pasludināja kā latviešu garīgo Satversmi, nosaucot to par Dievturību. Dievturības praktiķi uzskata, ka Dievturība ir latviešu nacionālā dievestība, bet vienlaikus tas ir universāls vērtību kopums – vispārcilvēciska un individuāla, jo vēršas pie katra cilvēka iekšējās apziņas. Kā ikviena garīgā tradīcija, arī latviskā Dieva apziņa balstās savā vēsturiskajā izcelsmē, kultūrā un tās nodošanā no paaudzes paaudzei. Šo reliģiju raksturo gadu tūkstošos piekoptas tradīcijas un rituāli.
Podkāstā ieskanas gan mīlestības pilnas atziņas par to, cik būtiski ir cilvēkam pašam sevi atrast, gan par to, ka nereti cilvēku izvēle, kam ticēt, liek viņiem saņemt ne visai pozitīvus, pat nievājošus komentārus par viņu izvēlēm. Ierakstā tiek skaidrots, kā Dievturu kopiena jūtas nepieņemti un neatzīti Latvijas reliģisko kustību saimē un vēlas iestāties par tām privilēģijām, kas piešķirtas citām reliģiskām kustībām un kas ir atkarīgs no politiķu izpratnes.
Raksta un raidieraksta epizodes autori: Sabiedrības integrācijas fonds.
