PROJEKTU ATBALSTA TRAKŲ NEMATERIALUS KULTŪROS PAVELDAS: ATKLĀJ, IEPAZĪSTI, SAGLABĀ
PROJEKTU ATBALSTA TRAKŲ NEMATERIALUS KULTŪROS PAVELDAS
Slavenais Traķu nemateriālais kultūras
mantojums aicina: atklājiet pagātni tagadnē
Foto: Publicitātes foto
Dabas skaistums un vairākus gadsimtus ilga vēsture – tie ir iemesli, kas katru gadu Traķiem piesaista tūkstošiem apmeklētāju. Kas viņus Traķos aizrauj visvairāk?
Katram, kas apmeklē pilsētu, ir sava atbilde. Arhitektūra, dabas mantojums, tradicionālie svētki, izklaides, amatniecība – Traķu novadam tiešām ir ar ko pārsteigt.
Atklāj, iepazīsti, saglabā
Tagad ir pats labākais laiks Traķu reģiona unikālā nemateriālā kultūras mantojuma iepazīšanai – to apliecina arī pilsētas viesi. Daudzi cilvēki Traķos meklē iespēju atklāt savas saknes, saikni ar pagātni, iepazīties ar Traķu novada paražām, tradīcijām, mūziku un kultūras telpām, piedaloties, klausoties, apmeklējot un dodot savu ieguldījumu īpašā mantojuma saglabāšanā.

Projekts "Traķu rajona nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšana ar e-mārketinga pasākumiem" ir vienīgais projekts Lietuvā, kas iepazīstina ar Traķu nemateriālo kultūras mantojumu, tā nozīmi kopienai un parāda kultūras daudzveidību, kas nav atdalāma no mantojuma. Projekta veidotāji ir parūpējušies, lai izplānot ceļojumu uz Traķiem būtu vienkārši: visi maršruti, apskatāmās vietas un piedāvātās izklaides ir tieši jūsu telefonā.
Izglītojoši etnokultūras pasākumi saistībā ar kalendārajiem svētkiem, kas atspoguļo mūsu saknes un unikalitāti, palīdz saglabāt nacionālo identitāti un pašapziņu. Mākslas amatieru kolektīvi kopj etnisko kultūru un organizē iesakņojušos tautas tradīciju prezentācijas pasākumus. Etnovakari ar tautas tradīcijām, dziesmām, parunām, mīklām, sakāmvārdiem, nostāstiem, kalendāro svētku svinēšanas paražām, spēlēm, riņķa dejām un dažādiem jokiem. Tradicionālie gadatirgi, kas aicina tirgotājus, amatniekus, biškopjus, zemniekus, tautas māksliniekus un dārzniekus un pasākumi saskaņā ar liturģisko kalendāru. Tik daudzveidīgi Traķi sagaida apmeklētājus.

Neatkarīgi no tā, kādu maršrutu jūs izvēlēsieties un kas jūs interesē – daba vai kultūra, – šim reģionam ir ko piedāvāt.
Traķu reģiona iepazīšanai ar vienu dienu nepietiks. Piemēram, apmeklējot Traķu pilsētas svētkus "Traķu vasara" – trīs dienas ilgu jautru, krāsainu pasākumu ar mākslas festivāliem, atrakcijām, izklaidēm, jautru mūziku un labu noskaņojumu, – varat arī sev atklāt vai turpināt iepazīt Traķu rajona kultūras mantojumu: Traķu pili, kā arī vecpilsētu, kur jūs apburs Kenesa, Šapšalas karaīmu muzejs, Sv. Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīcas skaistums. Apskatiet arī Upuru kalnu (Aukų kalnas) – vienu no augstākajām vietām Traķu pussalā.

Neaizmirstamu iepazīšanos ar Traķu rajona dabas un arhitektūras dārgumiem var sākt Užutraķa muižā – vienā no spilgtākajām un vislabāk saglabātajām muižām Lietuvā. Galves ezera krastā izveidotais un atjaunotais muižas un parka komplekss ļaus sajust 19. gadsimta Lietuvas muižniecības dzīves elpu.
Iespaidīgās Traķu novada dabas, arhitektūras un vēstures harmonijas piemēri ir noslēpumainais Bražoles pilskalns, Eņģeļu pakalns, uz kura redzamas gandrīz piecus metrus augstas eņģeļu skulptūras, kas simbolizē galvenās kristīgās vērtības, un Rīkantu Sv. Trīsvienības baznīca, kas ir viena no vecākajām baznīcām Traķu rajonā.

Tos, kas interesējas par sakrālo mantojumu, savaldzinās Traķu Sv. Jaunavas Marijas Apmeklējuma bazilika, Sakrālās mākslas muzejs, Jona Nepomuka kapelas stabs, Traķu Sv. Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca, Vītauta Dižā ceļš, Lentvares Tā Kunga Atklāsmes Jaunavai Marijai baznīca.

Maršrutu, kuru varbūt vēlēsieties izmēģināt, atradīsiet šeit.
Sekojiet līdzi informācijai par Traķu rajonā notiekošajiem pasākumiem un plānojiet to apmeklējumu https://www.eventstrakai.lt/en.

Projektu "Traķu rajona nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšana ar e-mārketinga pasākumiem" finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Traķu rajona pašvaldība.
Projekta ’’Izzini Traķus” veidotāji: saturs – Līga Švāne un Trakų nematerialus kultūros paveldas, dizains – Māris Rītiņš, izstrāde – Emīls Cinītis, projekta vadītāja – Žanete Kļaviņa, mediju komunikācijas eksperts – Edgars Apermanis.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.