Ik gadu Francijas policija izmeklē vairāk nekā 800 slepkavību gadījumu. Gandrīz piektā daļa paliek neatrisināti. Franču režisora Dominika Molla drāma "Noslēpumainā slepkavība" ("The Night of the 12th"), kuru iedvesmojis patiess notikums, vēsta tieši par tādu gadījumu. Kā jūtas ierēdnis, saskāries ar lietu, kuru nav iespējams atrisināt? Kannu kinofestivālā prezentēto filmu Latvijas kinoteātros rādīs no 26. maija. Filmu piedāvā "Lācis, lauva un zars".
Par filmu "Noslēpumainā slepkavība" kino režisors Dominiks Molls otro reizi apbalvots ar Francijas "Oskaru" – Cēzara statueti. Filma tikusi nominēta 10 kategorijās. Tā ieguva sešus "cēzarus", ieskaitot apbalvojumus par 2022. gada labāko filmu un režiju. Atzinīgi novērtēti arī galveno lomu tēlotāji Bastjēns Bujons un Bulī Lanērss.
Filmas darbība norisinās klusā, Alpu ieskautā Francijas pilsētiņā, kur tiek nežēlīgi noslepkavota jauna meitene Klāra. Filmas kadri no nozieguma vietas skatītāju pārceļ uz policijas mītni, kurā izmeklētāji tūlīt uzsāks izmeklēt nozieguma apstākļus. Nupat kā policijas iecirkņa priekšnieka amatu pārņēmušais klusais ierēdnis Johans Vivjess, viņa personiskas ģimenes drāmas nomocītais kolēģis Marso un citi izmeklētāji izskata Klāras slepkavības lietu, taču jau filmas sākumā ir skaidrs, ka slepkava netiks atrasts un sodīts.
Kas "Noslēpumainajā slepkavībā" saista skatītāja uzmanību, ja stāsta beigas jau ir paredzamas? Tā ir noslēpumainā, spriedzes pilnā atmosfēra, kurā iegremdē nezināšana, bezspēcīgums un veltīgas pūles atrast pavediena galu. Vērojam izmeklētājus, kuru sarežģīto darbu apgrūtina ikdienišķas detaļas – printeris, kas nedarbojas, birokrātiskas atskaites, mājas lietas, kā arī izaicinājumi, mēģinot savaldīt augošo profesionālo vilšanos. Noslēgto, uz jokiem nenoskaņoto policijas iecirkņa priekšnieku Johanu šī lieta sāk vajāt, aizdomās turamo liecības pinas galvā, bet – ko darīt, kad nav atbilžu uz jautājumiem?
Vācu izcelsmes franču kino režisors Dominiks Molls ir universāls režisors, kas ne vien izmanto tradicionālos kino valodas līdzekļus, bet arī spēj pat visvienkāršākajās ainās pārsteigt ar sakāpinātu dramatismu un spēcīgu emocionālās pasaules atspoguļojumu. Režisors norāda, ka viņa mērķis, atšķirībā no citām drāmām par policijas ikdienu, nebija sniegt skatītājam atvieglojumu: "Negribēju, lai problēma tiktu atrisināta, slepkava zināms, bet skatītāji, atgriezušies mājās, mierīgi aizvērtu durvis un ietu gulēt. Tā nevar būt, jo nežēlība joprojām eksistē."
