Lūk, mazliet par pašu filmu! Vakara atmosfēra kādā populārā Londonas restorānā ir nokaitēta līdz baltkvēlei – šefpavārs Endijs atrodas galējā stresa stāvoklī, bet viņa komanda balansē uz naža asmens. Sanitārā pārbaude, restorānu kritiķis, investors, kurš pieprasa atdot ieguldīto naudu, un pāri visam – ģimenes krīze un kašķīgi klienti. Vai Endijs spēs tikt galā ar visām profesionālajām un privātajām problēmām, kad uz spēles ir likts viss tas, kā dēļ viņš dara savu darbu?
Kas ir Endijs? Endijs ir kāda Londonas restorāna šefpavārs – viņš nedzīvo kopā ar sievu, turklāt nu ir sācis zaudēt saikni ar dēlu, jo atkal nebija ieradies uz kādu ģimenei ļoti nozīmīgu pasākumu. Šis varonis steidzas, lai paspētu uz restorāna atvēršanu, un sastop tur sanitāro inspektoru, kurš piekasījies visam iespējamajam un atklājis nepilnības grāmatvedībā. Tas nozīmē tikai vienu – viņš pazeminās restorāna reitingu. Un tā turpmākās pusotras stundas ekrāna laika skatītājs varēs aizrautīgi vērot, kā "sniega bumba", kļūstot aizvien lielāka un smagāka no pieaugošo problēmu gūzmas un saspīlētās atmosfēras restorānā, aizvien straujāk ripo Endija virzienā. "Jūs vairs neprotat vadīt restorānu, bet tas taču ir elementāri," savas darbdienas sākumā jau nogurušajam šefpavāram paziņo sanitārais inspektors, un Endijam nekas cits neatliek, kā no necaurspīdīgas plastmasa pudeles iemalkot savu ierasto dopingu.
Operatora kamera nepagurusi seko līdzi katrai galvenā varoņa kustībai, kā arī visam tam, kas notiek gan atvērtajā virtuvē, gan arī restorāna zālē. Ir Ziemassvētku laiks, restorāns ir dažādas publikas pārpildīts, turklāt ciemos ir atnācis slavenais TV šefpavārs Alisters – Endija bijušais kolēģis un priekšnieks, kurš vēlās atrisināt naudas jautājumus. Virtuvē arī valda pilnīgs bardaks – trūkst dažādu produktu, bet personāls bieži vien aizņemts ar visu ko citu, bet ne ar to, ko vajadzētu būt aizņemtam darba laikā.
Filma uzfilmēta ar vienu kadru
Taisnības labad jāsaka, ka filmas, kuras tiek uzņemtas ar vienu nepārtrauktu kadru jeb vismaz to imitē, nav nekas jauns, un nereti vairs neizraisa tik nedalītu skatītāju sajūsmu tikai izmantotā paņēmiena dēļ vien. Ja nesen redzētajā kara filmā "1917", kura saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu "Oskars" arī par operatora darbu, daži "salīmētie" kadri tika veiksmīgi noslēpti, tad šajā filmā patiešām tiek izmantots tikai viens kadrs – kamera pārsvarā seko līdzi visam, ko dara Endijs, taču ik pa brīdim "aizpeld" ciemos arī pie citām, šajā saspringtajā vakarā iesaistītajām personām. Pēc aptuveni 20 minūtēm skatītājs jau ir pilnībā aizmirsis, ka notiekošajā nav montāžas, jo filmēšanas veids veiksmīgi papildina pasniegto stāstu un tā veselumu.
Filmas režisors Filips Barantīni ir pazīstams ar otrā plāna lomām tādos seriālos kā "Band of Brothers", "Humans" un "Chernobyl". Šī filma ir viņa otrais mēģinājums pilnmetrāžas kino režijā, saņemot atzinību dažādos filmu festivālos un pat nopelnot četras BAFTA (Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija) nominācijas. Barantīni filma "Vārīšanās punkts" skatītājam piedāvā pilnīgu iegremdēšanos restorāna atmosfērā, ne mirki nepazaudējot nevienu no daudzajiem saspringto notikumu dalībniekiem, veiksmīgi atraujoties no pastāvīgas sekošanas galvenajam varonim Endijam.
