Keita Elizabete Vinsleta dzimusi 1975. gadā un jau septiņu gadu vecumā uzsāka aktrises gaitas. 1988. gadā aktrise bija redzama televīzijas ekrānos seriālā "Shrinks". Filmējoties maznozīmīgās lomiņās dažādās reklāmās, filmās un televīzijas uzvedumos, 1994. gadā Keita debitēja jau nopietnākā kino, iegūstot lomu filmā "Heavenly Creatures", kurā visnotaļ spilgti izpaudās aktrises paaudzēs mantotais talants, Vinsletai iegūstot arī trīs balvas, tai skaitā balvu "Empire Award" kā labākajai britu aktrisei.
Vēl salīdzinoši mazzināma, viņa nolēma mest sev un citiem izaicinājumu, piedaloties filmas "Sense and Sensibility" atlasē. Vinsletai izdevās uz režisori atstāt spēcīgu iespaidu, izkonkurējot simtiem citu kandidātu un iegūstot iespēju iejusties Mariannas Dašvudas ādā. Uz sevi liktās cerības viņai izdevās attaisnot, iegūstot BAFTA balvu, kā arī nomināciju "Oskara" balvu pasniegšanā. Paralēli viņas talantu bija iespējams novērtēt divās citās kinolentēs – "Jude" un "Hamlet".
Tomēr no mākslas skolas atraduma līdz pasaules līmeņa zvaigznei viņu aiznesa neviena cita kā Rozas loma "Titānikā". Aktrise nekavējoties kļuva par sieviešu elku teju visā pasaulē, kā arī tika nominēta Oskaram. Jāteic gan, ka ceļš līdz lomai nebija no tiem gludākajiem. Režisors Džeims Kamerons Rozas lomai meklēja dāmu, kas būtu Odrijas Hepbernas prototips, kam vienlaikus piemistu arī ievērojama profesionālā pieredze. Šī iemesla dēļ Kamerons pamatīgi apšaubīja Vinsletas spēju iejusties Rozas tēlā.
Tomēr aktrise bija pārliecināta par sevi un, uzsverot, ka tieši viņa Rozas lomai ir vispiemērotākā, panāca Kamerona piekrišanu, ko režisors vēlāk atzina par vienu no labākajiem lēmumiem savā mūžā. "Es izlasīju scenāriju, noslaucīju asaras un zināju, ka man ir jābūt daļai no tā. Nebija divu domu," Vinsletas sacīto citē "Cosmopolitan". Tad viņa zvanījusi Kameronam un sacījusi, ka tikai viņa ir piemērota šai lomai un Vinsletas atsijāšana būtu pilnīgs neprāts. Šis drosmīgais solis attaisnojās! Pēcāk aktrise režisoram arī nosūtīja rozes un kartīti, kuru parakstīja kā "Tava Roze".
Neskatoties uz to, ka filma savu pirmizrādi piedzīvoja pirms vairāk nekā 20 gadiem, vēl aizvien cilvēki nevar beigt lauzīt prātus, vai tiešām abi nevarēja sarūmēties un izglābties. Kamerons sacījis, ka uz durvīm abi nevarēja uzkāpt, taču, kas ir fakts, Vinsleta, filmējot ainas grimstošajā kuģī, patiesi pamatīgi pārsalusi.
Starp citu, kad Keita mācījās mākslas skolā, viņas skolotājs meitenei esot ieteicis samierināties ar resno meiteņu lomām. "Es gribu mudināt visas jaunās sievietes, kuras jebkad noniecinājuši skolotāji, draugi vai pat vecāki, neklausīties tajā, jo es darīju tieši to – gāju uz priekšu, pārvarēju savas bailes un nedrošību," aktrise sacījusi.
Lai gan daudziem gribējās domāt un ticēt, ka uz ekrāna redzamais mīlasstāsts nav tēlojums vien un starp Vinsletu un Leonardo Dikaprio ir uzplaukušas romantiskas jūtas, tā viss nenotika. Tomēr – veiksmīgā saspēle uzņemšanas laukumā bija pamats ilgai un sirdssiltai draudzībai, kas ļoti sirsnīgi bija skatāma "Oskara" balvu pasniegšanā 2016. gadā. Tajā Vinsletas skatuves partneris beidzot – pēc vairāk nekā 22 gadu gaidīšanas – virs galvas pacēla vērtīgo statueti, un tieši Keitas saviļņojošā reakcija sajūsmināja daudzus skatītājus. Fotogrāfijas lūko šeit.
Vinsletas dzīve romantiskajā flangā bijusi visnotaļ raiba. Aktrisei ir trīs bērni – meita Mia Honeja, dēls Džo Alfijs, kā arī jaunākais puika, kuram dots pavisam neparasts vārds – Lācis. Tāpat viņa arī trīs reizes bijusi sievas statusā – no 1998. līdz 2001. gadam Vinsleta bija precējusies ar režisoru Džimu Trīpltonu, bet no 2003. līdz 2010. gadam viņa bija laulībā ar režisoru Semu Mendesu. Ar trešo vīru Eibelu Smitu viņa stājās laulībā 2012. gadā.
Kas interesanti, tabloīdi vēstīja, ka vārds Lācis mazulim netika dots nejauši – bērna tēvs pats 2008. gadā pieņēma nestandarta vārdu, Eibela Smita vietā kļūstot par Nedu Roknrolu. Jāteic gan, ka 2019. gadā viņš savas domas mainīja, atgriežoties pie sava īstā vārda, tādējādi rādot dēlam piemēru, vēstī "Daily Mail".
Keitas Vinsletas aktierprasmes iespējams novērtēt arī tādās filmās kā "Airisa", "Kalns starp mums", "Gaišo atmiņu mūžīgais starojums", "Lasītājs", "Brīvdienas", "Revolūcijas ceļš", "Stīvs Džobss" un daudzās citās.
