Foto: Vida Press
Tieši pirms sešiem gadiem, 2014. gada 24. oktobrī, pasaule piedzīvoja pirmizrādi pirmajai no "Džona Vika" ("John Wick") filmu daļām. Ātri vien tā kļuva par grāvējfilmu, galvenā varoņa lomai kļūstot par vienu no Kianu Rīvsa firmas zīmēm. Par godu kinolentes jubilejai, ieskatīsies pašos pirmsākumos un tapšanas aizkulisēs, kā arī atklāsim vairākus interesantus faktus, kas palikuši ārpus kadra!

Tiem, kas filmu sēriju vēl nav redzējuši, ieskicēsim sižetu: tā stāsta par Džonu Viku – reiz leģendāru algoto slepkavu, kurš pārtraucis savu nodarbi pēc savas sievas nāves. Viņš dzīvo noslēdzies vientulībā līdz brīdim, kad kāds jauns gangsteris izdomā iztraucēt viņa mieru. Džonam neatliek nekas cits, kā noņemt saviem ieročiem pārvalku un izrēķināties ar pāridarītājiem.

Šobrīd skatītājiem visā pasaulē bijusi iespēja novērtēt trīs filmu sērijas daļas, taču apstiprināta vēl divu turpinājumu tapšana, raksta "Deadline".

Sākotnējais nosaukums – "Scorn"


Kad 2012. gadā parādījās ziņas par atriebības vadītā trillera veidošanu, scenārija autors Dereks Kolstads to veidoja zem cita nosaukuma. Sākotnēji plānots, ka filmu sauks "Scorn", kas tulkojumā no angļu valodas apzīmē kaut ko izsmietu un nicinātu. Kolstads skaidrojis, ka darba rakstīšanai viņu iedvesmojusi 2008. gada filma "Taken" un 2004. gada kinolente "Man on Fire", jo abās notikumi veidojas ar apņēmības pilniem vīriešiem, kas gatavi izcīnīt taisnību un atriebt pāridarījumus.

Kāpēc tad filmu pārsauca? Pie tā vainīgs ir Kianu Rīvss, kurš, runājot par scenāriju, visu laiku to sauca galvenā varoņa – Džona Vika vārdā. "Lionsgate" uzskatīja, ka, atstājot sākotnējo nosaukumu, viņi zaudēs plašu bezmaksas reklāmu.

Džons Viks bija scenārista vectēvs


Rakstot scenāriju, Kolstads nolēma galvenajam tēlam dot reāla cilvēka vārdu. Viņš to aizņēmās no sava vectētiņa, biznesmeņa Džona Vika, kurš bija "Wick Building Systems" īpašnieks Medisonā, Viskonsīnā. Scenārija autors gan sākotnēji ļoti šaubījies, vai vectēvs to uztvers kā komplimentu, ņemot vērā, ka filmas Džons Viks, lai arī no kuras puses skatītos, ir slepkava. Taču šaubas izrādījās veltas, un vectēvs juties pagodināts.

Foto: Publicitātes foto

Aizguvums no "Matriksa"


Kad Rīvss piekrita lomai jaunajā trillerī, viņš mērķtiecīgi centās kinolentes valgos ievilt Čedu Stahelski un Deividu Leiču, ar kuriem bija sadarbojies 1999. gada kulta filmas "Matrikss" uzņemšanā. Šie vīri pārstāvēja "87Eleven Action Design" – leģendāro Holivudas kaskadieru studiju, kas nodarbojās ar elpu aizraujošu triku nodrošināšanu dažādām filmām. Rīvss vēlējās, lai viņi palīdz filmā radīt spraigo cīņu un notikumu horeogrāfiju, taču klusībā cerēja, ka viņi piekritīs arī režisēšanai. Klusās cerības piepildījās, Stahelski kļūstot par režisoru, bet Leičam – producentu.

Lai atgūtos, Rīvss gāja ledus vannās


Filmas uzņemšanas sākumposmā Rīvss bija gandrīz 50 gadus vecs, taču tas nebūt netraucēja lielākajā daļā ainu izturēt un realizēt spriedzes pilnos manevrus, ko prasa šī žanra filmas. 2014. gadā intervijā "Los Angles Times" aktieris atklāja, ka viņam ir sava metode, kā atgūt spēkus un atpūsties pēc garas dienas filmēšanas laukumā. Atbilde – ledus vannas. "Pirmo reizi ar ledu šādā veidā iepazinos "Matrikss" laikā, taču tagad tas pārtapis jaunā līmenī," Rīvss sacījis. "Es atnāku mājās pēc garas dienas, sagatavoju vannu un ieguļos līdz kaklam. Paradīze."

Bridžita Moinahana neizlasīja scenāriju līdz galam


Aktrisei šajā kinolentē uzticēta Vika mirušās sievas – Helēnas Vikas loma, ar kuru skatītājs iepazīstas caur atmiņu uzplaiksnījumiem. Viņa atklājusi, ka apzināti nelasīja scenāriju līdz beigām, lai neskaitāmās slepkavības, ko vīrs pēcāk veiks, neietekmētu viņas attieksmi.

Piespiedu piesardzība


Lai gan asa sižeta un trillera cienīgu ainu filmā netrūkst, daļai cilvēku pēc noskatīšanās tomēr rodas iespaids, ka tā daudzviet bijusi pārāk atturīga. Iemesls meklējams tajā, ka darbība risinājās Ņujorkā, tādēļ Stahelski un Leičam vajadzēja pamatīgi palauzīt galvu, kā uzņemt spraigās šaušanas un pakaļdzīšanās ainas. Šajā gadījumā gan runa nav tikai par drošību, bet arī izsniegtajām atļaujām, kas paredzēja – filmēšanas laikā nedrīkst izmantot pat tukšas lodes, tāpēc bieži specefekti tika veidoti mākslīgi. Šī atļauja paredzēja arī to, ka mašīnas nedrīkst pārsniegt atļauto ātruma arī tajos ceļa posmos, kas bija speciāli ierobežoti filmēšanas vajadzībām.

Džonam Vikam bija hobijs


Noskatoties filmu, var rasties iespaids, ka Džona Vika hobijs ir cilvēku nogalināšana visdažādākajos veidos, taču izrādās, ka viņš sevi spējis izpaust arī citādi, mazāk vardarbīgi. Kā atklājis pats Rīvss, sākotnējais scenārijs iekļāva ainu, kurā varonis redzams, ar rūpību atjaunojot ādas vākos iesietas grāmatas. Šī aina tikusi uzņemta, taču montēšanas procesā izņemta laukā.

Rakstā izmantota informācija no "Hollywood Reporter", "Metro", "Mental Floss", "Imdb" un "Collider".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!