Šī gada nomināciju saraksts ir viens no daudzveidīgākajiem Kinoakadēmijas balvas vēsturē. Lai gan 2020. gads Holivudai un pasaules filmu industrijai bija ļoti sarežģīts un izaicinājumiem pilns, tomēr tik drūmi viss nemaz nebija – arī 2020. gadā uz lielajiem ekrāniem (ja starpposmā paspēja) vai straumēšanas platformās nonāca daudz labu filmu, kuras šādā veidā tiek novērtētas. Šis gads arī ieies vēsturē ar faktu, ka par labākā režisora "Oskaru" pirmo reizi cīnās divas sievietes.
Ar pilnu nomināciju sarakstu iepazīsties šeit, savukārt turpinājumā pastāstīsim par piecām ārzemju filmām, kas šogad sauktas par vislabākajām.
Another Round (Dānija)
Tomasa Vinterberga filma "Vēl pa mēriņam" ("Another Round") šogad jau saņēmusi balvu birumu Eiropas Kinoakadēmijas ceremonijā, pagājušā gada rudenī tikusi godināta kā 2020. gada labākā filma, par gada aktieri pasludinot Madu Mikelsenu. Skumjā komēdija ir par četriem draugiem, kuri eksperimentē ar alkohola daudzumu asinīs un tam atbilstošu laimes izjūtu…
Uzzinot par "Oskara" nomināciju, Vitenbergs publiski teicis šādus vārdus: "Šīs ir brīnišķīgas ziņas. Milzīgs paldies Akadēmijai un pārējiem nominantiem. Esmu pagodināts būt jūsu kompānijā. Gadu gaitā esmu uzņēmis dažas filmas, bet neviena nav nozīmējusi tik daudz kā šī. Tik garā piedzīvojumā pats svarīgais ap sevi pulcēt lieliskus kolēģus, kas ir arī lieliski draugi. Mani aktieri, Mads, Tobias, Sturla un talantīgie aizkadra cilvēki bija kopā ar mani šī ceļojuma laikā un atdeva visu, kas viņu spēkos. Paldies no Dānijas."
Collective (Rumānija)
Viena no piecām pretendentēm nāk no Rumānijas. "Collective" ir dokumentālā filma, kas stāsta par korupciju un krāpšanu, ko žurnālistiem izdevās atklāt Rumānijas veselības aprūpes sistēmā. Tās pamatā ir 2015. gada notikumi, kad pēc ugunsgrēka naktsklubā Bukarestē dzīvību zaudēja 27 cilvēki, taču nākamajās nedēļās slimnīcās mira vēl 37.
Vēstīts, ka uz rokgrupas "Goodbye to Gravity" koncertu naktsklubā "Colectiv" bija pulcējušies simtiem cilvēku. Saskaņā ar liecinieku teikto, ugunsgrēku izraisījusi šovā izmantotā pirotehnika, kas aizdedzinājusi griestus.
Režisora Aleksandra Nanau kinolente "Collective" šogad pretendē uz "Oskaru" pat divās kategorijās – gan "Labākā ārzemju filma", gan arī "Labākā dokumentālā filma".
The Man Who Sold His Skin (Tunisija)
"The Man Who Sold His Skin" notikumu centrā ir vīrietis vārdā Sems, kurš, bēgot no Sīrijas kara, šķīries no savas mīļotās un devies uz Libānu. Kamēr Sems ir spiests būt prom, viņas vecāki uzstājīgi vēlas sievieti izprecināt kādam bagātākam vīram un pavērt skatu uz Eiropu. Vīrietim izmisīgi nepieciešama nauda un dokumenti, lai ceļotu, tāpēc viņš impulsīvi nolemj piekrist piedāvājumam un vienam no vispretrunīgāk vērtētajiem laikmetīgajiem māksliniekiem dot iespēju izmantot savu ādu kā audeklu. Viņam uz muguras tiek uzzīmēta Šengenas vīza. Taču pamazām Sems saprot rūgto patiesību – viņš pārdevis daudz vairāk nekā tikai savu ķermeni.
Filmas aktieru sastāvam pievienojusies arī Monika Belluči, kas kinolenti padara vēl interesantāku. Viņai uzticēta dīlera loma, kura ar savu aso mēli Sema dzīvi nebūt nepadara vieglāku. "The Man Who Sold His Skin" ir dažādu virzienu un sajūtu mikslis – tajā ir drāma, traģēdija, romantika, satīra, bet visam pa virsu arī melna humora odziņa.
Better Days (Honkonga)
Ja šķita, ka skolas gala eksāmenu laiks ir stresains un grūts, "Better Days" šo dzīves posmu noliek starmešu gaismās jau daudzas reizes smagākā aspektā. Filmas ieņēmumi Ķīnas tirgū bija patiesi iespaidīgi – pēc pirmizrādes 2019. gada novembrī tās kopējais maciņš tika papildināts par vairāk nekā 220 miljoniem ASV dolāru.
Iespējams, vairāk nekā jebkurā citā valstī, Ķīnā skolēnu profesionālais liktenis ir atkarīgs no gala eksāmenu rezultātiem, ko mēdz saukt par "gaokao". Ņemot vērā, ka galvenā varone, 18 gadus vecā Niana nāk no nabadzīgas pilsētas daļas un dzīvo bez mammas, viņai ir vitāli nepieciešams gala pārbaudījumos sasniegt iespējami labākos rezultātus. Meitenes mierīgo nodošanos eksāmeniem aizēno skolasbiedru nepieņemamā izturēšanās – viņa tiek apsaukāta un piesmieta dažādos veidos. Pa vidu visai tīņu drāmai, Niana negaidīti, taču dabiski izveido visnotaļ savdabīgu draudzību ar kādu noslēpumaini zēnu, kas apņemas viņu aizsargāt no pāridarītājiem.
Kā raksta "The Hollywood Reporter", filmas veidotāju komanda ar to ir vēlējusies atspoguļot iebiedēšanu un pāridarījumus Ķīnas vidusskolās, kur spiedienam sasniegt labākos rezultātus var būs letālas sekas.
Quo Vadis, Aida? (Bosnija un Hercogovina)
2020. gada kara drāma "Quo Vadis, Aida?" skatītāju ved ceļojumā laikā uz 1995. gada jūliju un stāsta par sievieti vārdā Aida – ANO tulkotāju, kas dzīvo un strādā Srebreņicā. Kad Bosnijas serbi varu pār pilsētu pārņem savās rokas, viņas ģimene – vīrs un divi dēli – ir viena no tiem tūkstošiem, kas steidz meklēt patvērumu un palīdzību organizācijas nometnē. Aidas prasmes dod viņai iespēju dzirdēt un redzēt, kādā virzienā vai, pareizāk sakot, neceļos dodas abu pušu sarunas. Viņa pamazāk sāk apzināties, ka uzņemtais kurss jau tā slikto situāciju padarīs vēl ļaunāku.
Režisores Jasmilas Žbaničas kinolente ietver sāpes, izmisumu, traģiskumu un tukšumu, vienlaicīgi skatītājā izraisot apbrīnu, raksta "Deadline". Filma savu pirmizrādi piedzīvoja Venēcijas un Toronto filmu festivālos aizvadītā gada rudenī, savukārt 2006. gadā Žbaniča ar savu iepriekšējo veikumu "Grbavica: The Land Of My Dreams" Berlīnes kinofestivāla saņēma "Zelta lāci".
