Foto: Kadrs no video
Vai zini veidu, kā filmu padarīt izcilu un par vienu no vismodernākajām visā pasaulē? Vairāk nekā jebkad agrāk filmu veidotāji uzskata, ka melnbaltā krāsa rada atšķirīgu izskatu un sajūtu, kas nav piemērota tikai kādam noteiktam periodam. Katru gadu dažas melnbaltās filmas atgādina skatītājiem, ka dzīvas krāsas ne vienmēr ir labākais veids, kā atklāt tās stāstu. Lūk, šajā rakstā dažas no labākajām mūsdienu filmām, kuru veidotāji devuši priekšroku melnbaltajam.

"Passing" (2021)

Tesa Tomsone, Ruta Nega un Andrē Holands ir galveno lomu atveidotāji Rebekas Holas filmā par tumšas ādas krāsas sievieti 20. gadsimta 20. gadu Hārlemā. Viņa atjauno saikni ar bijušo bērnības draudzeni, kura tagad ir mainījusi dzīvi, kļuvusi par līdzīgu gaišās ādas krāsas cilvēkiem un apprecējusies ar rasistisku vīru.

Aktrise Tomsone sarunājās ar "Variety" par Holas motivāciju filmēt vienkrāsainu filmu: "Viņa lasīja romānu un 10. lappusē sāka to iztēloties melnbaltu. Viņa arī to iztēlojās 4:3 [malu attiecībā], jo vēlējās runāt par smacīgo dabu tam, ka sabiedrība kopumā mūs ieliek kastēs."

"The 40 Year Old Version" (2020)

Savā pilnmetrāžas režijas debijā Radha Blanka tēlo Ņujorkā dzīvojošu dramaturģi, kura 40 gadu vecumā ļoti vēlas kļūt par reperi. Filmas pirmizrāde sākotnēji notika 2020. gada Sandensas filmu festivālā, kur Blanka ieguva ASV dramatiskā konkursa režijas balvu. Daži mēģināja viņu atrunāt no melnbaltās filmas uzņemšanas, taču Blanka to uztvēra kā veltījumu filmām, ar kurām viņa uzauga, sieviete sacījusi intervijā laikrakstam "New York Times".

"The Lighthouse" (2019)


Filma stāsta par diviem bākas sargiem (Robertu Patinsonu un Vilemu Defo), kuri pēc nemierīgas vētras ir iesprostoti uz salas. Bez iespējām pamest šo salu, filma attēlo viņu pakāpeniski mentālo bojāeju, kad viņiem pazūd saikne ar realitāti. Fantāzijas drāma risinās 1890. gados.

"Filmas melnbaltais stāsts atdzīvinās un pacels šo filmu jaunā līmenī," reiz sacījis filmas režisors portālam "Variety". Viņš arī apgalvoja, ka vēlas būt pēc iespējas autentiskāks šim laika posmam.

Aktieris Defo piebilda: "Melnbaltā un malu attiecības izvēle ietekmēja visu, ko mēs izdarījām. Vizuālā valoda bija tik specifiska, ka nevar atdalīt tēlu no atrašanās vietas."

"Roma" (2018)

2018. gada drāma, kurā attēlota vidusšķiras ģimenes kalpones dzīve 1970. gadā kādā Meksikas pilsētā, ieguva trīs Kinoakadēmijas balvas, tostarp par labāko filmu svešvalodā un labāko sasniegumu kinematogrāfijā. Sākumā filma tika filmēta krāsaina, bet vēlāk pēcapstrādes laikā pārveidota par melnbaltu.

"Es gribēju uzņemt modernu filmu, kas raugās pagātnē," sacīja režisors. "Tas nav veclaicīgi melnbalts, tas ir mūsdienīgi melnbalts. Melnbalts bija daļa no šīs filmas DNS," sacīja režisors.

"Cold War" (2018)


2018. gada vēsturiskā drāma, kurā atspoguļota Aukstā kara vēsture Polijā un Francijā no 1940. līdz 1960. gadam. Filma, kas uzņemta ar rūpīgi sacerētu, izteiksmīgi vienkrāsainu izskatu, pēta mīlas stāstu starp muzikālo režisoru un jaunu dziedātāju.

Filmas "Cold War" pirmizrādes laikā režisors izdevumam "Variety" teicis, ka viņu joprojām pievelk laikmeta drāmas. "Man nav āķa uz mūsdienu stilu. Es nezinu, kā to izdarīt, jo es to izdzīvoju un skatos ar šausmām," sacījis režisors, kurš saņēma Kinoakadēmijas balvu par citu melnbalto filmu "Ida".

"Nebraska" (2013)


Režisora Aleksandra Peina 2013. gada filma seko kādam vecāka gadagājuma Montānas iedzīvotājam un viņa dēlam – tam, kā viņi cenšas laimēt miljonu dolāru vērtu loteriju braucienam uz Nebrasku. Filma tika nominēta sešām "Oskara" balvām, tostarp labākās filmas, labākā režisora, labākā aktiera, labākās aktrises, labākā oriģinālscenārija un labākās kinematogrāfijas kategorijās.

"Frances Ha" (2012)


Filma "Frances Ha" atrāda melnbaltu portreta bildi ar 27 gadus vecu grūtībās nonākušu sievieti, kura ir praktikante deju kompānijā. Galvenās lomas atveidotāja metas iekšā savos sapņos, pat ja to iespējamība piepildīties laika gaitā samazinās.

Jautājumu un atbilžu sadaļā ar "IndieWire" filmas režisors teica: "Ir gandrīz neiespējami izveidot filmu melnbaltu. Es gribēju no jauna izgudrot, kā es varētu uzņemt filmu, un ar tādām tehnoloģijām, kādas tās ir, tas bija iespējams. Man vairs nav 27, bet filmā ir kaut kas gan vecs, gan jauns, radot tūlītēju nostalģiju. Tajā pašā laikā, krāsa nonovērš skatītāja uzmanību."

Rakstā izmantots apkopojums no portāla "Variety".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!