2018. gadā pētījumu centrs SKDS nolēma noskaidrot, kura Rīgas apkaime tiek uzskatīta par dzīvošanai visnepievilcīgāko. Pirmās divas vietas sarakstā dalīja Bolderāja un Maskavas forštate. Un tas nebija nekāds pārsteigums: pirms 16 gadiem, 2002. gadā, kādas citas aptaujas rezultāti rādīja, ka Bolderāja ir viena no pieciem bīstamākajiem galvaspilsētas rajoniem.
Daudzi Bolderāju uzskata par pašu Rīgas nomali, tomēr bolderājieši tam nepiekrīt: viņi saka, ka bez Bolderājas nebūtu arī Rīgas. Te gadsimtiem ilgi mita zvejnieki, jūrnieki, muitnieki un loči, daļa seno ēku saglabājusies līdz pat mūsdienām. Ar laiku te tika izbūvētas zivju pārstrādes rūpnīcas, atvērti daudzi arteļi, aušanas un vērpšanas fabrikas.
Tomēr aktīvā apbūve Bolderājā sākās tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Sākumā tas bija strādnieku ciemats pie silikātķieģeļu rūpnīcas, pēc tam rajons sāka apaugt ar sērijveida daudzdzīvokļu namiem: tur mājokļi tika piešķirti jauno uzņēmumu darbiniekiem. Bolderāja aizvien vairāk pārvērtās par "pilsētu pilsētā": te bija mājas, darbs, bērnudārzs, skola, veikali, kinoteātris... Un vēl te bija izvietoti tūkstošiem karavīru.
Vietējie joprojām reizēm savu rajonu dēvē par "Bolderajsku", tā uzsverot gan savdabību, gan savrupību, pat izolētību. "Bolderāja nav vienkārši Rīgas apkaime. Tā ir atsevišķa republika, gluži tāpat kā, piemēram, Vecmīlgrāvis Daugavas labajā krastā. Svešie te nestaigā. Un, protams, kas noticis Bolderājā, paliek Bolderājā. Te sienām ir ausis un svešinieks tiks "noķerts" ātri vien. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Nebūt ne vienkāršs, spurains rajons, par kuru pilsētas varenie nekad īpaši nav interesējušies," stāsta bijušais policists Vitālijs, kurš vairākus gadus nostrādājis Kurzemes rajona policijas iecirknī. Viņš norāda, ka Bolderāja sev uzspodrinājusi vietējās Bronksas vai Goļjanovas (kriminogēns rajons Maskavā – red.) slavu.
