Parki, mazdārziņi, kapi, maniaki. Kriminālais Torņakalns un tuvā Pārdaugava

20. gadsimta sākumā Ziepniekkalnu un Torņakalnu šķīra biezs mežs. Aktīva apkaimes attīstība sākās tikai 19. gadsimta beigās: te parādījās divas slimnīcas, vairākas fabrikas. Dzīvību rajonā vairoja dzelzceļš – gar sliedēm tika būvētas barakas strādniekiem, nelieli īres nami un dzīvojamās mājas ar krāsns apkuri un bez īpašām ērtībām. Pat mūslaikos te gadu desmitiem mitinājušies visdažādākie "antisociālie elementi". Ja Arkādijas parkam un Māras dīķa apkārtnei vēl tika veltīta kaut kāda uzmanība, tad tā apkaimes daļa, kas izkārtojusies otrpus dzelzceļa sliedēm – ap Lutera baznīcu –, ilgus gadus bija pamesta aizmirstībā.

Baisākais periods Torņakalnā bija nevis deviņdesmitie gadi, bet citviet nosacīti mierīgie astoņdesmitie, kad rajona teritorijā siroja Latvijas vēsturē slavenākie seksuālie maniaki, sērijslepkavas Staņislavs Rogaļovs un Staņislavs Janovičs.

Staņislavs Janovičs: četras slepkavības un 16 izvarošanas

Neraugoties uz centra tuvumu, Torņakalns vienmēr bijis samērā vientulīgs. Mazdārziņi un dārzu biedrības, rūpnieciskā zona, noliktavas, kokzāģētavas, plaši parki un dzelzceļš – nevar zināt, kādēļ, bet astoņdesmitos gados tieši šī apkaime vilināja seksuālos maniakus un sērijveida slepkavas. Jauno laiku Latvijas vēsturē tādi bijuši divi: Staņislavs Rogaļovs, par kuru sarakstītas vairākas grāmatas, un Staņislavs Janovičs.

Janovičs, uz kura sirdsapziņas gulst 16 izvarošanas un četras slepkavības, Pārdaugavā siroja astoņdesmito gadu vidū. Jauns neliela auguma vīrietis ar atklātu seju. Ar saviem upuriem apgājās ļoti nežēlīgi: kas izvarošanas laikā pretojās, tika nogalināts. Tiesā psihiatrs Rozenbergs paziņoja, ka Janovičs visus noziegumus pastrādājis ar īpašu sadismu.

1985. gada oktobrī Janovičs Buru ielā uzbruka studentei, kas bija ceļā uz mājām no Politehniskā institūta. Viņas līķis tika atrasts netālu no Jelgavas ielas trolejbusu parka.