Par "iznesējiem" un "tārpiem"
Padomju gados Juglas teritorijā darbojās daudzi lieli uzņēmumi. Milicija pastiprināti cīnījās ar "iznesējiem": no Juglas zvēraudzētavas teritorijas zaga nutrijas un ūdeles, no "Juglas manufaktūras" – dziju un audumus. "Veikalos nebija nekā. Gadījās, ka atrodam audekla baķi, zvanām uz uzņēmumu un sakām: "Mēs no jums to nopirksim!" Pēc tam dalījām uz visu nodaļu. Pat palagus šuvām," atmiņās dalās Rīgas Proletāriešu rajona bijušais pilnvarotais Vitālijs (nevēlējās atklāt uzvārdu, bet redakcijai tas ir zināms).
Kā stāsta Vitālijs, kas ilgus gadu nostrādājis gan milicijas, gan policijas iecirknī "Jugla", apkaimē daudz problēmu neesot bijis. Ja neskaita "iznesējus", te bijušas zādzības, laupīšanas, aizdzītas mašīnas. Policijas iecirkņa "Jugla" teritorijā iekļāvās Jaunie ebreju kapi Lizuma ielā, laiku pa laikam tur laupītāji mēdza meklēt zeltu un vērtslietas. Noziedzības pasaule kapu izlaupītājus nicināja un sauca par "tārpiem".
"Bezalkoholiskā" kafejnīca ar grādiem
Astoņdesmitajos gados Kvēles un Juglas ielas krustojumā bija viena no pirmajām kooperatīva kafejnīcām Rīgā. Oficiāli tajā nebija paredzēta alkohola tirdzniecība. Tomēr tuvējo namu iedzīvotāji regulāri sūdzējās par to, ka kafejnīcā alkohols līst straumēm, bet klienti trokšņo.
"Logi atvērti, mūzika auro, bet apkārt dzīvojamās mājas. Iecirkņa inspektors saņem sūdzības, bet viņu kafejnīcā nelaiž. Kaut kas prātam neaptverams – neielaist policijas darbinieku! Kādā vasarīgā dienā sacēlām kājās visu nodaļu. Piebrauca liela mašīna ar družiņņikiem (brīvprātīgo policijas palīgu vienība – red.), kā arī no atskurbtuves. Skaidra lieta, ka kafejnīcā mūs neviens neielaiž. Sagaidījām, kad viens no atpūtniekiem iznāca uzsmēķēt, un iekļuvām. Bet tur... Troksnis, mūzika, visa brālība, visi rajona huligāni, meitenes, zēni – un konjaki bezalkoholiskā kafejnīcā," stāsta kādreizējais policijas darbinieks Vitālijs.
"Ņēmu mikrofonu un teicu: "Kungi, jums ir piecas minūtes laika. Kas var, tas aiziet uz savām kājām." Protams, tūlīt no zāles atskanēja: "Ej ka tu!" Mēs godīgi nogaidījām piecas minūtes. Tie, kas skaidrāki, aizgāja, nekaunīgākie palika. Pavadījām viņus uz izeju, kur jau gaidīja mūsu transports un viņus uzņēma. Tos, kuri skaidrāki, vedām uz nodaļu: protokoli, paskaidrojumi, viss tiek dokumentēts. Viens iereibušais gribēja ar mani kauties. Bet, kamēr viņu ar biedriem veda uz atskurbtuvi, pa ceļam paši savā starpā vareni izbļaustījās. Līdz atskurbtuvei jābrauc piecas minūtes, pa to laiku viņš krietni tika apstrādāts."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
