Foto: LETA

Nozares profesionāļu kritizētā Latvijas mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons" notiks arī nākamgad.

Kā informēja balvas pārstāve Mudrīte Grundule, balvas "Zelta mikrofons" žūrijas sēdē ceturtdien apstiprināja ceremonijas norises datumu - 2025. gada 18. janvāri. Par "Zelta Mikrofons" žūrijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja mūzikas kritiķi, mūziķi, žurnālistu un grāmatu autoru Jāni Žildi.

Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu rīko biedrība "Latvijas skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība" (LaMPA), atbildību par "Zelta Mikrofons" organizēšanu uzticot biedrības valdei - valdes priekšsēdētājam Uģim Higo Glāzītim-Āboltiņam un valdes loceklēm Elitai Mīlgrāvei un Agnesei Rakovskai.

Grundule norāda, ka "Zelta mikrofons" ir galvenais nacionāla mēroga apbalvojums mūzikas industrijā. 2025. gadā ceremonija norisināsies 29. reizi. Pasākumā tiek cildināti mūziķi, autori, izpildītāji, producenti un citi mūzikas jomas pārstāvji, izvērtējot gada devumu dažādos mūzikas žanros.

Līdzšinējo 28 gadu laikā pasniegtas balvas 580 labākajiem ierakstiem dažādos žanros, Mūža ieguldījuma balvu saņēmuši 34 industrijas profesionāļi, izpildītāji, komponisti un dziesmu vārdu autori. Mūzikas ierakstu gada balvas mērķis ir veicināt Latvijas mūzikas ierakstu izdošanu, popularizēt latviešu mūziku un veicināt tās konkurētspēju ārvalstīs. Pasākums kalpo kā platforma Latvijas izpildītāju un producentu attīstībai un publicitātei, atzīmē balvas pārstāve.

Šogad marta sākumā notikusī "Zelta mikrofona" apbalvošanas ceremonija izpelnījās atsevišķu nozares pārstāvju kritiku. Piemēram, mūzikas producents un LaIPA padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Budze sociālajos medijos pārmeta "Zelta mikrofona" producentei Mīlgrāvei narcisismu, kas esot izpaudies kā "savas grāmatas ["Mikrofons"] bāšana visiem laureātiem klēpī".

Viņaprāt, neesot normāli, ka pasākumam, kas tiek pasniegts kā vienīgā neakadēmiskās mūzikas prestižā ceremonija un kam tiek novirzīta Kultūras ministrijas un LaIPA nauda, ir tikai "viena konkrēta seja" un zīmols pieder Mīlgrāvei. Budze pieļāva, ka peļņa, ja tāda no pasākuma tiek gūta, paliek viņai. LaIPA padomes priekšsēdētājs atzīmēja, ka pasākuma izskatījies pēc "vidējas kvalitātes korporatīvā pasākuma". Tāpat Budze pauda bažas par žūrijas objektivitāti un izteica cerību, ka piedzīvotais bijis pēdējais "Zelta mikrofons".

Viņam piebalsoja cits mūzikas producents un LaIPA padomes loceklis Arnis Račinskis, pārmetot Mīlgrāvei balvas pakārtošanu savām interesēm un komercializāciju. Savukārt Mīlgrāve uz to atbildēja, paužot, ka balvu nerīko peļņas dēļ, bet gan lai radītu mūziķiem svētkus un cildinātu viņu darbu.

Kā vēstīts, LaIPA ir nolēmusi organizēt jaunu populārās mūzikas nozares balvu "Gamma" jeb "Gada augstāko mūsdienu mūzikas apbalvojumu". LaIPA ikgadējā biedru kopsapulcē maijā izvērtējušās diskusijas, vai LaIPA kā organizācijai nepieciešams piedalīties vai organizēt īpašu nacionāla līmeņa populārās mūzikas nozares godināšanas ceremoniju.

Balsojot LaIPA biedri nolēmuši, ka LaIPA kļūs par jaunas populārās mūzikas nozares balvas "Gamma" organizētāju.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!