Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

"Pats galvenais – ir jāsavāc skaņa," tā sarunu par gaidāmo Latvijas turneju uzsāk grupa "Astro'n'out". Mēs tiekamies dažas dienas pirms koncertiem, mēģinājumu telpā, kur jāuzmanās nepaklupt aiz kāda vada, vai pedāļa, neuzskriet kādam sintezatoram, starp kuriem goda vietā likts leģendārais "Moog" instruments. Uz sarunu atnāk trīs no "Astronautiem" – runātīgākie – Māra, Juris un Mārtiņš, lai pastāstītu par to, ka līdz ar katru jaunu albumu ir mazliet "jāsalauž smadzenes", kā pamazām grupa aprod ar sēdošo koncertu publiku un kāpēc "Astro'n'out" ir neitrālajā zonā, ja runa ir par politiku, protestiem un pasaulē notiekošajām pārmaiņām.

Jaunais albums "Urda" ir izslīpēts kā stikla oliņa – konceptuāli tīrs, precīzs vēstījums, kas skaidri un nepārprotami apliecina šobrīd grupas dalībniekiem būtiskos jautājumus gan dzīvē, gan mūzikā. Dienā, kad tiks publicēta šī saruna, "Astro'n'out" tiksies ar publiku Līvānos, bet dienu vēlāk, kad plānots koncerts Liepājā, dziedātājas Māras Upmanes-Holšeteinas dēliņam būs mazā piecu mēnešu jubileja. "Šobrīd bērnus izklaidē mākslinieks Goran Gora," smejas Māra. "Viņam būs iespēja koncertos doties maijā," divu mūziķu ģimenes ikdienas balansu raksturo dziedātāja. Šī mazā, sadzīviskā nianse rāda grupas izaugšanu ne tikai instrumentu, skaņas un profesionalitātes ziņā. Ja skaita visus kopā, tad grupā ir jau seši bērni. "Astro'n'out" vairs nav romantiski divdesmitgadnieki kedās, lai gan savstarpējā apcelšanās un smiešanās liecina, ka nekādā supernopietnības rutīnā viņi nav pazuduši.

Ikdienā grupa daudz laika pavada kopā. Māras dzīvesbiedru, mūziķi Goran Gora sauc par visas grupas vīru un pa pusei jokojot, pa pusei nopietni saka, ka laiks tik rūpīgi saplānots un aizpildīts, ka citiem draugiem īsti neesot laika – nākas draudzēties savā starpā.

Kā kuriozu Māra atstāsta gadījumu, kad kāds glancētais sieviešu žurnāls veidojis interviju uz kuru bijis jāierodas kopā ar savu labāko draudzeni. "Es aizgāju ar Jurčiku. Tā ari ir. Viņam nākas pat par manām skropstu tušām klausīties."

Ārpus komforta zonas

"Šobrīd svarīgi ir tīri tehniski salikt visus punktus uz i , sakārtot skaņu, lai mums turnejas koncertos ir komfortabli un ātri "saundčeki". Lai skaņu režisors ir dzirdējis visu koncertu no a līdz z, tāpat gaismu režisors. Mēs paši jau esam mēģinājuši, mēģinājuši un mēģinājuši…," galvenos darāmos darbus pirms turnejas uzsākšanas uzskaita Māra.

Tāpat svarīgi izdomāt koncerta stāsta vadlīnijas, vienoties, kas tiek runāts starp dziesmām, saprast brīžus, kad programmā veidojas dabīgas pauzes, piemēram, tiek mainītas ģitāras Tomēr grupa ir pret iestudētiem, iepriekš sarunātiem jokiem – tie izklausās vismuļķīgākie. Vieta improvizācijai paliek un katrs koncerts ir unikāls, vienmēr notiek arī kaut kas spontāns, pašiem negaidīts.

Esam arī auguši kā personības. Tas atspoguļojas gan tajā, ko mēs gribam dzirdēt mūzikā, gan kādus tekstus rakstām.
Māra Upmane-Holšteina

"Katrs albums ir nācis ar noteiktu konceptu, ko gribas izstāstīt klausītajiem. Šoreiz vissvarīgākais ir tas, cik ļoti mēs visi esam izauguši – profesionāli, katrs esam sevi izaicinājuši ārpus komforta zonas. Īpaši abi grupas ģitāristi," stāsta Māra.

Sakāmo pārķer ģitārists Juris Kalnišs: "Kad sākām "Astro'n'out", tad bijām ģitāristi, kas spēlē rokenrolu…, nu un strīdējāmies ar Māru, cik daudz draiva pedāli drīkst ieslēgt."

"Pēdējos gados arvien vairāk esam pievērsušiem sintezatoru pasaulei, un ne tikai. Esam apauguši ar aparātiem. Pilns elektronikas koncepts – gan radot, gan domājot, kā to izpildīt dzīvajā," pievienojas Mārtiņš Elerts.

Foto: DELFI Ģitārists Mārtiņš Elerts

Iedvesmu pasviedis producents DJ Ruud. Abi ģitāristi neslēpj, ka tas nav nācis viegli, bijis "jāsalauž smadzenes", toties pretī saņēmuši bezgalīgu pasauli ar iespējām eksperimentēt, atklāt skaņas dizaina smalkumus un nianses.

Lūzuma punkts bijis dziesma "Tik viegli būt" no iepriekšējā albuma "Lauvas". "Tad pirmo reizi atļāvāmies elektronisko bītu. Tas bija WOW..., pilnīgi jauna pasaule.

Iepatikās, sapratām, ka gribas meklēt tālāk. Šajā albumā šie meklējumi ir jau daudz apzinātāki, drosmīgāki. Interesanti, ka šajā žanrā visu laiku ir sajūta, ka varēja vēl kaut ko vairāk pameklēt. It kā ir viss ideāli pabeigts, bet varētu darīt citādi un arī būtu ideāli," stāsta Māra.


No rokenrola līdz akustiskajām koncertzālēm

Lai gan ne pilnīgi nebijusi, tomēr joprojām pārsteigumus sagādājoša, ir pieredze spēlēt koncertus sēdošai publikai – šajā turnejā ar sēdvietām būs gandrīz visi koncerti, izņemot Rīgas uzstāšanos, kas notiks koncertzālē "Palladium".

"Kad šķiet, ka mēs jau visu zinām, publika pārsteidz. Sēdošie koncerti iepazīstina ar citu auditorijas daļu, katrā reizē ir kaut kas jauns. Pagaidām tā mums vēl ir saucama par jaunu tradīciju. Pirmo šādu koncertu nospēlējām pirms trim gadiem, kad iesākām "Astro'Electro Accoustic" koncertus," stāsta Māra.

Abi ģitāristi saka, ka, protams, vieglāks kontakts un enerģijas apmaiņa ar publiku veidojas, ja pie skatuves ir spiedzošs un lēkājošs pūlis. Sēdošie ir rezervētāki, tomēr klausās uzmanīgāk, intelektuālāk, nevis paralēli pie bāra pērk alu.

"Ideja par sēdošajiem koncertiem bija mūsu skaņu vīram Didzim. Kad iznāca albums "Lauvas", viņš norādīja, ka aranžijas ir ar tik smalkām niansēm, ko klasiskā rokkoncertā nevar nolasīt," skaidro Mārtiņš.

"Tas pats ir arī ar tekstu. Klubā nav nekāda stresa sajaukt dziesmu vārdus. Kāda starpība, galvenais ir ballīte. Koncertzālē saproti – te tiešām visu dzird," piebilst Māra. "Man pat ir bijis tā, ka koncerta vidū saprotu – ok, laikam ir izgāšanās, jo publika gandrīz vispār nereaģē. Tad pienāk koncerta beigas un ir stāvovācijas. Un es sev jautāju – tas ir nopietni? Kur jūs bijāt visu koncertu? Es laikam vēl nesaprotu sēdošo publiku! (smejas – red.)"

Foto: DELFI Māra Upmane-Holšteina

Kopīgi mēģinām atsaukt atmiņā laiku, kad "Astro'n'out" devās pirmo reizi spēlēt ārpus Rīgas, pasākumā, ko varētu nosaukt par Latvijas turneju.

"Laiks, kad likās, ka visa dzīve ir rokenrols, bija pirms kādiem desmit gadiem. Koncertējām, protams, jau krietni agrāk. Tas bija savādāk, bohēmas un rokenrola bija daudz vairāk. Nebija par sintezatoriem un daudz dažādiem vadiem jādomā," smejas Juris.

Mārtiņš citē Kasparu Rogu, kurš filmā "Prāta vētra: starp krastiem" saka – "vienā brīdī vajadzējis saprast vai nu rokenrols vai ejam uz priekšu." Dabīgi sanācis tā, ka "Astro'n'out" dalībniekus vairāk interesēja jauni skaņu apvāršņi, nekā bohēma.

Sarunu līdzsvaro Māra – "Astro'n'out" nekad nav bijuši nekādi nenormālie bohēmisti. "Ir bijuši atsevišķi konči, bet nē, Latvijas rokenrola bohēmas vēsturi mēs pilnīgi noteikti nevaram rakstīt(smejas – red.)".

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Varbūt paies vēl pieci gadi un atkal būs rokenrols? "Protams, tas ir iespējams. Viss reiz atkārtojas, pie visa var atgriezies. Un rokenrols nav pavisam pazudis arī šajā albumā."

"Forši ir tas, ka mēs īsti nezinām, kur mēs būsim pēc 10 gadiem. Mums patīk visu laiku atklāt kaut ko jaunu, mazliet eksperimentēt. Iespējams, tagad čaļi saviebsies, bet varbūt pēc 10 gadiem mums būs superīga akustiskā programma ar kontrabasu, tādā Džeinas Birkinas stilā…"

Jautājumi, kas urda

Albumā "Urda" gandrīz visas dziesmas caurvij viena tēma – laika plūdums, šī nepielūdzamā spēka apjausma, likumsakarības, samierināšanās un sadzīvošana ar to. Kaut kas, kas droši vien piemeklē ikvienu cilvēku līdz ar noteikta brieduma sasniegšanu, kad laiks ar visu pasauli pie kājām jau aiz muguras, bet neatbildētie jautājumi par lietu kārtību paliek arvien sarežģītāki, kad esi pieskāries dzīvības brīnumam un arī piedzīvojis zaudējumus.

"Tas ir tas, kas urda," ar albuma nosaukumu atbild Mārtiņš.

"Jā, tas urda. Šķiet, ka ne tikai mani," pievienojas Māra. "Esam runājuši ļoti daudz par šo tēmu, esam nosēdējuši radošajās nometnēs daudzus vakarus un sprieduši." Grupas dziedātāja ir visu tekstu autore. Tomēr arī pārējie dalībnieki piebilst, ka ikviena dziesma ir kolektīvs emocionāls pārdzīvojums.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

"Esam auguši kopā, konkrētā laika sajūtas saskan ar tekstiem. Tas cik daudz ikdienā esam kopā, darām runājam, atspoguļojas dziesmās," saka Mārtiņš.

Pasaulē mūziķus arī šis tas urda. Arvien vairāk mūzikā ienāk politika, asa vai tieši otrādi smalki maskēta reakcija uz dažādiem aktuāliem notikumiem. Vai "Astro'n'out", kas visu pastāvēšanas laiku bijuši pozitīvi, pat romantiski, nav domājuši par sava pilsoniskā viedokļa paušanu dziesmās?

"Man patīk, ka mēs īpaši neiesaistāmies politiskās lietās un protestos. Mana pārliecība ir, ka mūsdienās politiķi un viņu padomdevēji tik ļoti labi ir iemācījušies manipulēt ar sabiedrību, ka, pat ja es domātu, ka es kaut ko saprotu un esmu atkodis kaut kādu shēmu, tas tik un tā tas būtu bijis paredzēts, tā būtu manipulācija ar mani," saka Mārtiņš.

"Pirmkārt tas ir absolūti loģiski, ka šobrīd visas sarunas un sabiedrības kopējais noskaņojums ir ļoti bipolārs, ka gandrīz vai nav pieklājīgi būt neitrālam. Tai pašā laikā ir jābūt līdzsvaram. Tas nāk no Ziedoņa (dzejnieks Imants Ziedonis – red.), ka horizontālei pāri ir jāliek vertikāle, jāveidojas krustam. Saprotot, ka mēs nespējam un negribam iesaistīties, mēs uzdodam jautājumus, kas stāv horizontālei pāri. Ja protesta noskaņojums dabīgi atnāks, mēs par to runāsim. Tāpat kā dabīgi ir nākušas dziesmas, kurās netīšām esi runājis par bērna piedzimšanu," sarunu noslēdz Māra.

Grupas "Astro'n'out" albuma "Urda" turneja sāksies 10. februārī Līvānos. Kopumā plānoti astoņi koncerti. Plašāka informācija grupas mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!