Rakstnieki Reinis Kaudzīte un Matīss Kaudzīte
Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs. Reinis un Matīss Kaudzīte, 1890.–1899. gads.

Novembra vidū medijos parādījās ziņa, ka latviešu literatūras klasika – brāļu Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki" – tiks adaptēta vieglajā valodā. Tas izraisīja neviennozīmīgu sabiedrības reakciju, un vairāki sociālā medija "X" lietotāji steidza paust sašutumu par to, ka tiks pārstrādāts viens no latviešu literatūras pamattekstiem, notiekošo dēvējot pat par "suņa murgiem". Kā sarunā ar "Delfi" skaidro filoloģe Velga Polinska, iespējams, notikusi komunikācijas kļūda un Vieglās valodas aģentūras pārstāvji varēja precīzāk paskaidrot, ko nozīmē teksta adaptācija vieglajā valodā.

"Cilvēki uztraucas par to, ka vieglā valoda varētu debilizēt sabiedrību. Tā nav taisnība," norāda Polinska, kas vieglo valodu pēta jau četrus gadus un šobrīd raksta Latvijā pirmo disertāciju par šo tēmu. "Mēs redzam, ka mūsu Ziemeļvalstu kaimiņi, piemēram, zviedri un somi, nav debilizējušies, izmantojot vieglo valodu attiecīgās situācijās jau 60 gadu. Tās joprojām ir spēcīgas un attīstītas valstis."

"Satraukums rodas no tā," turpina Polinska, "ka šķiet – nu tagad vairs neviens neko nelasīs standarta valodā, tā izzudīs.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!