Foto: DELFI/Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Domātājs un rakstnieks Konstantīns Raudive, iespējams, ir pasaulē slavenākais latviešu autors, taču lielo popularitāti viņš ieguva ne savu literāro darbu vai filosofisko eseju dēļ. Mūža pēdējās desmitgadēs, pēc Otrā pasaules kara dzīvodams trimdā, Raudive aktīvi un cītīgi veica eksperimentus parapsiholoģijā – ar mūsdienīgām un dārgām skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas ierīcēm fiksēja, kā pats domāja, mirušo cilvēku balsis jeb "Raudives balsis". Viņa dzīvē joprojām ir ārkārtīgi daudz neskaidru un neapzinātu atgadījumu – šķiet, tā ir ne mazāk noslēpumaina kā viņa pētījumi. Portālam "Delfi" Latvijas Valsts vēstures arhīvā nejauši izdevās sameklēt kādu dokumentu, kas, iespējams, piedāvā jaunu skatījumu uz viņa personību – 1935. gadā Raudives bijusī sieva viņu apvainoja sadarbībā ar komunistiem.

Konstantīns Raudive piedzima 1909. gada 30. aprīlī Latgalē, Asūnes pagasta Mazo Baranauču sādžas "Slāņu" mājās, netālu no Dagdas, nabadzīgā zemnieku ģimenē, kurā bija viens no pieciem bērniem. Autors, kas latviešu kultūras vēsturē pazīstams ar dziļu interesi par visu spānisko, kā intelektuālis, domātājs, rakstnieks un mirušo balsu meklētājs, bērnībā bija vārgs, kautrīgs un savrups puika, par kuru mamma viņa slimošanas laikā mēdza aizdedzināt svecītes un kurš pat runāt īsti sāka tikai sešu gadu vecumā.

Par kaut kādām Eiropas universitātēm ģimene nevarēja pat sapņot, lai gan Krāslavas ģimnāzijā, kur iegūt iespēju mācīties nebija viegli ģimenes sliktā finanšu stāvokļa dēļ, Raudive ātri apliecināja to, ka viņam ir gaiša galva un ass prāts. Pēc ģimnāzijas viņš devās uz Rīgas Katoļu garīgo semināru – māte cerēja, ka no dēla sanāks priesteris –, bet to nepabeidza, vairāki literatūras vēsturnieki pieļauj, ka kādas garīdzniekam nepiedienīgas "vājības" dēļ – Raudivem ļoti patika sievietes.

Caurkritušais seminārists bez naudas līdzekļiem nebūt neatgriezās dzimtajās mājās, bet gan devās plašajā pasaulē – vispirms viņš studēja Sorbonnas universitātē Parīzē (1930–1932), tad arī Madrides (1932–1934) un Edinburgas universitātē (1934–1936). Raudive apguva vairākas valodas, literatūras vēsturi un filosofiju, apmeklēja lekcijas pie analītiskās psiholoģijas skolas dibinātāja Karla Gustava Junga un spāņu domātāja Hosē Ortegas i Gaseta, iepazinās ar rakstnieku, filosofu Migelu de Unamuno un latviešu valodā tulkoja viņa un citu autoru darbus.

Latviešu literatūras vēsturē nav skaidras atbildes uz jautājumu, kā Raudive tika pie līdzekļiem, lai varētu studēt Eiropā un kāpēc tik bieži mainīja universitātes. Ir zināms, ka uz Parīzi viņš 1930. gadā devās ar Kultūras fonda atbalstu, dzīvodams Spānijā, Raudive vietējiem, kreisi noskaņotiem ļaudīm mācīja krievu valodu, bet Lielbritānijā strādāja kā spāņu žurnāla "Correspondencia Diplomatica" korespondents. Viņa pirmā sieva gan uzskata, ka naudas līdzekļus Raudive jau tolaik ieguva citādi – sadarbojoties ar komunistiem.

Pirmās sievas apsūdzības

Portālam "Delfi" Latvijas Valsts vēstures arhīvā Politiskās policijas pārvaldes fondā nejauši izdevās sameklēt kādu dokumentu, kurā lasāms 1935. gada 7. maijā fiksēts Iztaujas protokols. To Politiskās pārvaldes Rīgas rajona uzraugam Paulim Bugainim sniegusi Johana Kļaviņa (Raudive).

Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.

Пожалуйста, подождите!

Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...

Loading...

Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!