Uz mozaīkas lasāmi Romas impērijas imperatora Justiniāna, kā arī Konstantīna teksti. Arheologi uzskata, ka šis atklājums varētu palīdzēt labāk izprast Justiniāna īstenotos būvniecības projektus pilsētā, kur Konstantīns bija abats Justiniāna celtajā baznīcā, kas bija viena no lielākajām Romas impērijā un lielākā Jeruzalemē.
Mozaīkas vecums tiek lēsts ap mūsu ēras 550. gadu.
"Fakts, ka uzraksts ir izdzīvojis, ir arheoloģisks brīnums," publiskā paziņojumā pauda Dāvids Gelmans, Izraēlas Senlietu pārvaldes izrakumu darbu vadītājs. "Ikviens arheologs savos izrakumos sapņo atrast iegravējumu, jo īpaši tik labi saglabājušos un teju neskartu."
Pētnieki uzskata, ka ēka, kuras daļa savulaik bijusi atrastā mozaīka, bijusi svētceļnieku kopmītne.
Par unikālo mozaīku, kura tika uzieta šovasar, medijiem paziņots 23. augustā. Šobrīd tā ir izcelta no zemes un to apstrādā speciālisti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
