"Svarīga ir sociālā atbildība," tā par diskutablu vai neskaidras izcelsmes finansējumu mākslas norisēm saka mākslas zinātniece Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule. Par "Purvīša balvu", kā arī gaidāmo Rīgas starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli (RIBOCA) un aizdomām par tās finansējuma saknēm Krievijā, "Delfi TV" raidījumā "Kultūrklubs" komentē Rogule, kā arī māksliniece, šī gada "Purvīša balvas" laureāte Ance Eikena.
Eikena atzīst – ir svarīgi, kas ir mākslas pasākuma finansētājs. Viņa gan saka, ka pašai nav bijis jāsaskarās ar lēmumu, kurā jāizvērtē, kas ir izstādes vai kāda cita mākslas pasākuma finansējuma avots. Viņa salīdzina situāciju ar izvēli nepirkt Krievijā ražotus produktus. Tomēr māksliniece saka – ir jāņem vērā tas, ka māksliniekam kaut kā ir ir arī jādzīvo.
"Piemēram, ja ir situācija, kurā bērniem nav ko ēst... šajā brīdī tas ir grūti atbildams jautājums. Par laimi man nav bijusi situācija, kurā man ar šādām izvēlēm ir jāsaskaras," raidījumā "Kultūrklubs" saka Eikena.
Astrīda Rogule piekrīt, ka tas ir ļoti jūtīgs jautājums, bet – viss ir relatīvs. "Ir tāda lieta kā sociālā atbildība. Mēs visi mīlam "Purvīša balvu", bet no kurienes tai nāk nauda? Mēs ļoti cienām Jāni Zuzānu. Viņš patiešām ir veicinājis mūsu laikmetīgās mākslas attīstību un darījis daudz labu lietu. Kāpēc mēs viņu cienām, kāpēc viņš ir mūsējais? Ne jau tāpēc, ka viņam pieder spēļu zāles, kas ir briesmīgs, netīrs bizness, bet tāpēc, ka viņam ir šī sociālā atbildība, kas ir ļoti svarīga.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
LASI VĒL
