Foto: LETA, Māris Morkāns

Latvijas Nacionālais teātris atzīst, ka, iznomājot telpas teātra aģentūras "Entracte International" organizētajām viesizrādēm "Ārprātīgo piezīmes", nav pienācīgi izvērtēta šī nomas pasākuma simboliskā un morālā nozīme Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā.

Nacionālā teātra skatuve nav piemērota vieta krievu valodā iestudētām viesizrādēm laikā, kad Krievija Ukrainā turpina asiņainā Putina režīma izraisīto karu, portālam "Delfi" pauž teātra direktors Māris Vītols.

Tāpēc Nacionālais teātris ir pieņēmis lēmumu atteikties no noslēgtā nomas līguma ar viesizrāžu "Ārprātīgo piezīmes" organizatoriem.

Latvijas Nacionālais teātris arī informē, ka līdz Ukrainas kara beigām tas nosaka moratoriju krievu valodā iestudētām viesizrādēm uz Latvijas Nacionālā teātra skatuvēm.

Ar šādu lēmumu teātris nekādā veidā nevēršas pret profesionālajiem teātra māksliniekiem, kuri pēc kara sākuma aizbraukuši no Krievijas, un ciena viņu izvēli pamest un nosodīt noziedzīgo Putina režīmu.

Atgādinām, ka jautājumu par krievu režisora Dmitrija Krimova iestudējuma "Ārprātīgo piezīmes" rādīšanu uz Nacionālā teātra skatuves aktualizēja Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks", norādot, ka izrādes tapšanu finansē fonds, kas saistīts ar sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena kādreizējo biznesa partneri Eduardu Panteļejevu.

"Delfi" jau rakstīja, ka izrāde bija iecerēta kā īpašs iestudējums diviem aktieriem, kuri pametuši Krieviju, Čulpanai Hamatovai un Maksimam Suhanovam.

Izrādes pamatā būtu paša režisora sarakstīts teksts – fantasmagorisks stāsts par cilvēkiem, kuri apjūk, kad nonāk citā telpā un laikā. "Ārprātīgo piezīmju" varoņi ir divi samulsuši ļaudis, kuri ne pēc pašu gribas attapušies jaunos dzīves apstākļos. Nodrošināta sadzīve ir palikusi pagātnē – izrādes varoņiem jāatrod sava vieta un pielietojums svešā valstī, arī jauna vieta dzīvē, mērķi un orientieri.

Izrāde netika veidota kā pastāvīga vienība Nacionālā teātra repertuārā. Izrādes veidotāji nomātu teātra telpas tikai atsevišķām izrādēm.

To "Delfi" apstiprināja arī līdzproducentu "Art Forte" pārstāve Marina Nasardinova. Pēc viņas teiktā, iestudējumu Latvijā, uz Nacionālā teātra skatuves bija paredzēts noskatīties septembrī un gada nogalē, decembrī. Izrāde būs skatāma arī citās Baltijas un Skandināvijas valstīs.

Kā liecina iepriekš Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā publicētā informācija, "Ārprātīgo piezīmes" ir teātra aģentūras "EntracteInternational" producēts projekts, kas tapis ar Lielbritānijas fonda "WEEXIST!" atbalstu. Kā norādīts izrādes pieteikumā, fonds nodarbojas ar krievvalodīgās kultūras atbalstu, attīstīšanu un saglabāšanu trimdas apstākļos.

Izrāde tiktu spēlēta krievu valodā.

"Tas būs projekts krievu valodā krievu publikai. Tai vajadzētu būt sarežģīti izveidotai, bet vienkāršai izrādei, ko var iepakot vienā koferī un vadāt pa pasauli. "Ārprātīgo piezīmes" arī it kā izklausās pēc klasikas, bet ne gluži. Jā, tas šobrīd ļoti lielā mērā ir par mums," tā iepriekš intervijā laikrakstam "Diena" pauda režisors Krimovs.

Aktieris Maksims Suhanovs jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā daļēji strādāja un dzīvoja Eiropā, bet pēc 2022. gada 24. februāra ir pametis Krieviju pavisam. Viņš iepriekš ir iestājies gan par politiski aktīvo pankroka grupu " Pussy Riot" gan paudis nosodījumu karadarbībai Ukrainas austrumos 2014. un 2015. gadā, savukārt 2018. gadā piedalījās "Novaja gazeta" atbalsta projektā politieslodzītajam ukraiņu režisoram Olegam Sencovam.

Aktrise Čulpana Hamatova pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dzimteni pameta, nosodīja karu, pārcēlās uz dzīvi Latvijā un drīz pēc tam pēc Alvja Hermaņa uzaicinājuma kļuva par Jaunā Rīgas teātra štata aktrisi.

Jau vēstīts, ka pasaulē augstu vērtētais krievu režisors Dmitrijs Krimovs šajā sezonā pirmo reizi veidoja iestudējumu Latvijas Nacionālajā teātrī. Viņa izrāde "Pīters Pens. Sindroms" pirmizrādi piedzīvoja šī gada sākumā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!