Foto: Brasas tiltu grezno Latvijā garākais murālis  (2)

Atklāšanas pasākums būs kā atvērtā tipa darbnīca, kuras laikā tiks veidots uzraksts "Es mīlu Brasu", kur iedzīvotājiem būs iespēja apliecināt piederību un mīlestību savai apkaimei, atstājot arī savus "nospiedumus" uz murāļa. Brasas tilta gleznojuma koncepcijas autors ir pazīstamais ielu mākslinieks Dainis Rudens, bet tā tapšanā piedalījās seši mākslinieki.

Kā norāda Rīgas domes pārstāvji, sienas gleznojumi uz tilta atbalsta sienām Brasas un Čiekurkalna pusē bagātinās apkaimes pilsētvidi, samazinās degradējošo stihisko grafiti rašanos, kā arī veidos sadarbību ar vietējo kopienu un aktualizēs apkaimes kultūras vērtības, iedzīvotāju aktivitātes un vietējās leģendas. Brasas puses siena ir vidēji divus metrus augsta un 160 metrus gara jeb 320 kvadrātmetri., savukārt siena, kas atrodas Čiekurkalna pusē, kur paredzēts veikt sienas gleznojumu, ir ar 150 kvadrātmetru platību.

"Jauni gleznojumi pilsētvidē izceļ apkaimju identitāti, palielina lokālpatriotismu un mudina iedzīvotājus iesaistīties apkaimes "kārtības uzturēšanā". Sienas gleznojuma iedvesma aizgūta no nejauša ieraksta sociālajos tīklos Brasas apkaimes grupā: "Brasā viss sākas un viss beidzas jeb ir gan Dzemdību nams, gan vienas pieturas attālumā - Lielie kapi". Pakārtojoties garajam formātam, uz tilta tiek attēlots cikls, kas ir viens gads. Gads var būt gan kā mirklis, gan kā mūžība. Caur ziedu prizmu tiek attēloti gadalaiki, kas tiek simbolizēti caur tik ierastajiem ziediem, kas Brasā sastopami ik uz soļa – Lielo kapu memoriāla zilsniedzītes," koncepciju skaidro Dainis Rudens.

Pretī bērnu rotaļu laukumam tiek veidots gleznojums, kas caur ilustrācijām izspēlē dažādus apkaimei raksturīgus un zīmīgus notikumus bērniem tuvā veidā. Atsevišķā murāļa daļā ir ilustrēts Klāva Elsberga dzejolis "Krasta runa", atsauce uz vēsturisko hipodromu un zirgu staļļiem. Tas sasaucas ar aizmirsto Mākoņbraukšanas ielas nosaukumu, piešķirot nedaudz filozofisku atsauci šai tematikai, ko raksturo grāmatu maiņas namiņš, lasītāji, filozofi, dzejnieki un mākslinieciskais gars. Murāli caurvij Hospitāļu ielas svētku tēma, Lielo kapu ikdienas ainas – cilvēki pastaigā, skrituļslidotāji, dzīvnieki ar saviem saimniekiem, un, protams, skrējēji, kas ir raksturīgi Brasas skaistajai, zaļajai un vēsturiskajai vietai.

Gleznojumā ietverta arī Vilhelma Purvīša tēma. Gleznotājs Vilhelms Purvītis Brasā ir dzīvojis un strādājis savā darbnīcā 40. gados – līdz pat emigrācijai no Latvijas.

Cienot pagātni, bet arī apzinoties tagadni, tika uzrunāti divi jaunie dzejnieki, kuri ir dzīvojuši vai šobrīd dzīvo Brasas apkaimē – Ivars Šteinbergs un Marija Luīze Meļķe, aicinot sienas gleznojumam veidot asociatīvus dzejoļus. Tie tiks iestrādāti sienas gleznojumā, pievienojot ilustratīvas atsauces uz Lielo kapu Sfinksu, kā arī veidojot konfekšu vizualizācijas, kas atsauc atmiņā Miera ielas smaržu, kas agrāk valdīja šajā apkārtnē.

Projekts īstenots ciešā sadarbībā ar vietējām apkaimēm un ļauj iepazīt stāstus, kas veido apkaimju lokālo identitāti. Arī turpmāk šāda veida sadarbība turpināsies citās apkaimēs, īstenojot ne tikai sienas gleznojumus, bet arī daudzveidīgus pilsētvides mākslas objektus.

Brasas murālis top Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes murāļu programmas ietvaros. Šis ir viens no noslēdzošajiem šī gada objektiem.