Festivāla "Baltijas pērle" pēdējās divās dienās – 22. un 23. septembrī – vēl būs iespējams noskatīties vairākas filmas no visām festivāla apakšprogrammām, portālu "Delfi" informē kinofestivāla rīkotāji.
Kinofestivāla 'Baltijas pērle' seansu plāns – 22. un 23. septembris
Apakšprogrammā "Kino klasika" varēs noskatīties Bleika Edvardsa "Brokastis pie Tiffany" – Trūmena Kapotes slavenā romāna ekranizācija, kurā Odrija Hepberna mirdz Ibēra de Živanšī tērpos. Pateicoties šī kinodarba nonākšanai kinozālēs, sievietes sešdesmito gadu sākumā apguva, kā ieviest dzīvē ikdienas eleganci. Tās iedvesmojošais sižeta vieglums, kadru izsmalcinātība un pat varonis kaķis vārdā Kaķis ne tikai nezaudē auditoriju, bet arī turpina piesaistīt arvien jaunus cienītājus un apbrīnotājus.
Kā vēsta kinofestivāla rīkotāji, vēl divas brīnišķīgas filmas, kuras jāsteidz noskatīties uz lielā ekrāna, jo īpaši, ja vēl nav bijusi tāda izdevība, ir Entonija Ekvista "V.I.P" ar Elizabetes Teilores, Ričarda Bārtona un vairāku citu kinozvaigžņu virtuozo saspēli, kā arī Alfrēda Hičkoka krāšņākā filma "Noķert zagli", kuras uzņemšanas laikā aktrise Greisa Kellija iepazinās ar Renjē III Grimaldi un drīz kļuva par Monako princesi.
"Kino un mode" apakšprogrammā - filmas par tērpu un aksesuāru dizaineriem, kā arī citiem modes industrijas pārstāvjiem, daiļamata meistariem, kuri, gribam to vai ne, būtiski iespaidojuši un iespaido neskaitāmu cilvēku likteņus, vides un dzīves uzskatus. Tiek pavērtas modes namu un to darbnīcu durvis, atskan nedzirdētas atklāsmes. "Ikreiz, kad veidoju jaunu kolekciju, es itin kā radu savu stāstu.
Kad īstenoju kinorežisoru ieceres, ar baudu ieslīgstu viņu stāstos," saka Žans Pols Gotjē, kurš sadarbojies ar Pedro Almodovaru, Liku Besonu, Pīteru Grīneveju, Žanu Pjēru Ženē un citiem ievērojamiem režisoriem. "Mēs ietērpām sievietes tā, lai padarītu viņas skaistas. Mūsdienās viņas vairs neietērpj. Tikai pārdod somas un kurpes," ar vieglu rūgtumu secina sirmais Ibērs de Živanšī – viens no Francijas vadošajiem kuturjē, kura vārds jau daudzus gadu desmitus saistās ar grāciju un eleganci. "Paradoksāli – cilvēki uzskata, ka, uzvelkot kaut ko vienkāršu un neizteiksmīgu, izcelsies viņu brīnišķā personība. Nē, nē, tā nenotiek. Tā ir alošanās. Kāpēc gan neizskatīties kā dievietei?" – vaicā ekscentrisko tērpu autore Vivjena Vestvuda. Savukārt Īvs Senlorāns grūtsirdīgi atzīst, ka jo vairāk tika daudzināts viņa vārds, kas ļāva YSL logo iekarot vadošās pozīcijas patērētāju tirgū, jo skaudrāk viņu apņēma vientulība – zaudējuma sajūta, neatgriezeniski pārvēršoties par statujai līdzīgu ikonu cilvēku prātos.
Kā vēsta "Baltijas pērles" organizatori, divi kinodarbi šajā programmā izceļami īpaši: "Šūberts, dižais dolce vita radītājs" – stāsts par kinozvaigžņu un starptautiskās sabiedrības elites pārstāvju drēbnieka spožo ateljē, un "Citāds skatījums uz pasauli. Diāna Vrīlande" – veltījums modes pasaules leģendai, intelektuālei un stila ikonai, kura bija galvenā redaktore tādiem ietekmīgiem izdevumiem, kā "Harper's bazaar" un "Vogue". Viņa būtiski iespaidoja sabiedrības noskaņojumu, izveidoja industriju, ko pašlaik pieņemts dēvēt par glancēto žurnālistiku, ieviesa modes redaktora amatu. Vrīlandes izdevumi valdzinošā manierē pasniedza lepnu dzīvesveidu, sludinot, ka elegance un pievilcība ir iedzimtas īpašības, tām nav nekādas saistības skaistumu vai veiksmīgi izraudzītu apģērbu.
Apakšprogrammā "Viss par seksu" - Stīva Makvīna "Kauns" – 2011. gada kinosensācija, aizraujošs cilvēcisko kaislību pētījums, kas mudina aizdomāties – kā pavadām savas dzīves, kādas pēdas liktenī atstāj pieredzētais. Tā ieguvusi 22 nozīmīgas balvas un izvirzīta 42 nominācijās. Filipa Garela "Svelmainā vasara", kurā zem Romas un Parīzes debesīm kvēlo un dziest postoša mīlestība starp gados jaunu mākslinieku (režisora dēls Luijs Garels) un sevī apmaldījušos, neparasti skaistu aktrisi (Monika Belluči).
Apakšprogrammā "Panorāma" kinofestivāla rīkotāji sola kinokarti visām gaumēm – no spilgtā franču režisora Leo Karaksa, kurš 2000. gadā bija festivāla viesis, pēc ilgāka pārtraukuma uzņemtās pilnmetrāžas spēlfilmas "Svētie Motori" – tās pamatā ir ideja par arvien pieaugošo sabiedrības digitalizāciju, pat kapakmeņus rotā interneta vietņu adreses, līdz amerikāņa Vesa Andersona retro noskaņās ieturētajai filmai "Mēnesslēkta karaļvalsts", kurā divi iemīlējušies pusaudži aizbēg no nejēdzīgajiem pieaugušajiem, lai skarbās dabas paspārnē mēģinātu izveidot ideālu pasauli.