2009. gada oktobrī tika reģistrēta "Dziesmu svētku biedrība" ar mērķi veidot sabiedrisku organizāciju, kurā lielā skaitā iesaistītos visupirms Dziesmu svētku dalībnieki – dziedātāji un dejotāji, koru virsdiriģenti, diriģenti, deju virsvadītāji, pūtēju orķestri, kā arī citu nozaru pārstāvji. Jā, biedrība zināmā mērā ir arī Dziesmu svētku dalībnieku arodbiedrība.

Šī radošā tautas daļa sanāk kopā, lai uzcītīgi atgādinātu mūsu valsts pārvaldītājiem, ka Dziesmu svētki nav pasākums reizi piecos gados. Tā ir mūsu kultūras neatņemama sastāvdaļa, kas savā nozīmībā ir līdzvērtīga valodai. Latviešu valodai. Valstij par Dziesmu svētkiem ir jārūpējas. Daudzi to nevēlas saprast. Labākajā gadījumā atbildīgās amatpersonas nedara neko. Sliktākajā gadījumā ir ļaunāk – kaitē ar neprofesionālismu.

Kārtējo reizi par to pārliecinājāmies š. g. 30. janvārī, kad "Dziesmu svētku biedrības" kopsapulcē uzstājās Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras Dziesmu svētku nodaļas vadītājs Jānis Puriņš, kurš nespējot sniegt ieskatu par nākamo svētku veidošanas pašreizējo stadiju, ieskicēja šī brīža situāciju un virzību uz 2013. gada Dziesmu un deju svētkiem. Uz jautājumu, kā aģentūra, kas ir valsts iecelta organizācija, kas atbild par Dziesmu svētkiem patlaban, veido Dziesmu svētku procesu, tika sniegta atklāta atbilde:

"Valstij nav iespējas ietekmēt Dziesmu svētku procesu. Nav mērķprogrammas, to var ietekmēt tikai pašvaldības. Valsts aģentūra nevar ietekmēt amatierkolektīvu vadītāju atalgojumu, esam runājuši par mērķdotāciju, bet nespējam ietekmēt. Metodisko un profesionālo līmeni organizējam, lai pienāktu pie Dziesmu svētkiem. "Dziesmu svētku biedrība" lai ierosina programmu [dziesmu repertuāru]. Svira ir nauda. Mēs nevaram ietekmēt, likumi nestrādā!"

Jāteic, diezgan baisa sajūta pārņem, kad valsts aģentūra, kuras nolikumā galvenie uzdevumi ir: amatiermākslas procesa nepārtrauktības nodrošināšana un Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises nodrošināšana, galvenais atbildīgais darbinieks par Dziesmu svētku procesa virzību 33 tūkstošiem dalībnieku faktiski vēsta par nespēju pildīt savu pienākumu.

Kā zināms, reāla svira regulāra un mērķtiecīga Dziesmu svētku procesa nodrošināšanai bija valsts mērķdotācija, ar kuras atbalstu atlīdzību saņēma koru diriģenti un deju kolektīvu vadītāji. Pašlaik Dziesmu svētku likumā apturētais punkts par finansējumu nedaudz vairāk kā viena miljona latu apmērā vairs nenodrošina lielu daļu pašvaldību ar ievērojamu atbalstu tieši kolektīvu vadītāju atalgojumiem. Patlaban amatierkolektīvu vadītāji ne tik turīgās pašvaldībās mēnešalgā saņem no 10 līdz 50 latiem, kas bieži nenosedz pat transporta izdevumus.

Kultūras ministrijas pārstāve Signe Pujāte minētajā kopsapulcē atzina, ka kultūras ministrs šo mērķprogrammas finansējumu iekļāvis 2010. gada budžetā, bet valdība to noraidījusi.

Lai arī NKMVA direktora Jura Karlsona 4. februārī izplatītajā vēstulē ir uzskaitītas daudzas aģentūras veiktās aktivitātes, kas liek aiz tām saskatīt aktīvu darbu, tomēr "Dziesmu svētku biedrība" uzskata par nepieciešamu saņemt atbildes uz šādiem būtiskiem jautājumiem:

1. Ko NKMVA konkrēti darījusi 2009. gadā līdz jaunā budžeta pieņemšanai skaidrojot, pierādot un pārliecinot tos kam vara, lai atjaunotu likuma punktu par mērķprogrammu Dziesmu svētku procesa nodrošinājumam?

2. Ko NKMVA strādājošais labi atalgotais administratīvais aparāts administrēs 2010. gadā tieši koru nozarē, ja nozarei, pēc mums pieejamās informācijas, piešķirtais budžets ir 9000 (deviņi tūkstoši) latu gadā, kas ir desmit reizes mazāks nekā pērn, toties NKMVA kopējais finansējums ir samazināts mazāk kā uz pusi?

3. Kādas konkrētas darbības tika/tiek veiktas, lai likvidētu haosu, kas patlaban norisinās lielākajā daļā novadu pie jaunā reģionālā sadalījuma, kad ir likvidēts tik svarīgais amats - kultūras inspektors, kas vistiešākajā veidā nodrošināja koordinēšanas funkciju starp valsti, pašvaldību, virsdiriģentu un amatierkolektīviem?

Dziesmu svētku biedrība pauž bažas, ka NKMVA nespēj nodrošināt Dziesmu svētku procesa vadīšanu vajadzīgajā profesionālajā līmenī un uzskata, ka ir jāizvērtē divas iespējas – izvēlēties procesa vadībai personālijas, kas būtu rīcībspējīgas, profesionālas un prasīgas vai lemt jautājumu par aģentūras pastāvēšanas lietderību.

Latvija ir koru lielvalsts. Brīvas gribas vadīti dziedam un dziedāsim koros, izvīsim mūsu tautas deju rakstus un nodosim tālāk mūsu tautas gara mantas. Mūsu valsts prezentācijas materiālu pirmajā rindkopā pie bildes ar tautu meitu puķu vainagā ir rakstīts – Latvija ir zeme, kas dzied! Latvijas fenomens ir Dziesmu svētki!

Bet vai valsts šajā procesā ir ar mums? Drošības sajūtas par to nav.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form