Aizvadīta kārtējā Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonija, paziņoti godalgotie ieraksti un apbalvoti mūziķi, tāpēc ir laiks šī notikuma analīzei. Es vēlos sākt nevis ar rezultātu vai to noteikšanas procedūru, bet gan ar pašu ceremoniju. Šī bija pirmā reize, kad pasākumu (pirmo tā pusi) vēroju klātienē. Šis tuvums skatuvei un skats no augšas, dažu operas balkonu attālumā, manī radīja dažus jautājumus, kurus nolēmu mazliet sīkāk apskatīt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pamata jautājums ir viens - kāpēc ceremonijas programma bija tieši tāda, kāda tā bija? Uz to mudināja tādu izpildītāju un kultūras un uzņēmējdarbības darbinieku piedalīšanās šovā, kuru atrašanās no pirmā acumirkļa nešķiet saistīta ar galveno - Latvijas mūzikas ierakstiem. Piemēram, nevienam nezināmu ārvalstu izpildītāju priekšnesumi, gada balvā nenominētu vietējo izpildītāju priekšnesumi, TV seriālu varoņu performances. Vienkāršākās atbildes uz šo jautājumu sniedz pasākuma sponsoru logo rindas, acīmredzot viens otrs skatuves darbinieks (Oto&Helenčiks, Gavrilovs, Aisha) atbilst viņu mārketinga stratēģiskajiem mērķiem vai arī vienkārši ir ļoti tuvs šo uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem. Tas ir barteris, un to droši vien var attiecināt arī uz ārvalstu izpildītāju līdzdalību - pasākuma producentiem (Mikrofona Ieraksti) ir jāveic savu ārvalstu partnerizdevniecību ārtistu promotēšana.

Analizējot tikai vietējo mākslinieku sarakstu un to pārstāvētās ierakstu izdevniecības, redzam, ka aptuveni 1/3 visu priekšnesumu izpilda Mikrofona Ierakstu izpildītāji, un 1/3 - Platformas mūziķi. Ja pētām godalgotos ierakstus, tikai vienu no tiem ir ieguvis Mikrofona mākslinieks, bet pusi - Platformas. Kāpēc ceremonijā dominēja Mikrofona izpildītāji un autori (izskanēja arī trīs vai pat četras dziesmas ar šīs izdevniecības repertuāra direktora Guntara Rača vārdiem)? Iespējams, tāpēc, ka Mikrofona Ieraksti ne tikai producēja šo pasākumu, bet arī bija tā organizatori un satura noteicēji.

Pirmās gada balvas tā arī tika sauktas - "Mikrofona Gada Balvas" (1994. - 1995.). Tomēr vēlāk notikuma organizatori, no LPSR Radio izveidojusies kompānija "Mikrofons" (mūsdienās - "Mikrofona Ieraksti" AKA "MICREC"), pakāpeniski šo pasākumu demokratizēja un padarīja atvērtāku: "Šim procesam attīstoties "Mikrofona Ieraksti" pieaicināja arī pārējās Latvijas ierakstu kompānijas izvirzīt savus mūziķus Gada Balvu nominācijām. Līdz ar to katrai kompānijai bija iespēja pasniegt balvu savam veiksmīgākajam ierakstam iepriekšējā gadā. 1997.gadā notika lūzums, kad ierakstu kompānijas bija gatavas atteikties no sevis radītā cildināšanas un sākt vērtēt visu ierakstu kompāniju izdotos ierakstus kopumā, neatkarīgi no izdevēja." (http://www.gadabalva.lv/vesture.php)

2009.gada ierakstu pieteikšana bija visdemokrātiskākā no visām līdz šim bijušajām - tika būtiski samazināta pieteikšanās summa un tika pieņemti arī vienīgi digitālā formātā izdoti ieraksti. Iespējams, ka tas bija iemesls tam, ka šogad ieraksti tika vērtēti vairāk nominācijās nekā jebkad agrāk, un arī pašu ierakstu katrā nominācijā bija salīdzinoši daudz, tik daudz, lai varētu jau runāt par zināmu konkurenci.

Atgriežoties pie Gada balvas ceremonijas 2010.gada februārī - kāpēc tajā joprojām tomēr ir tik neproporcionāli liels Mikrofona mākslinieku īpatsvars? Delfi.lv foto reportāžā mēs redzam, ka valsts galvenajam mūziķim, Raimondam Paulam, blakus sēž acīmredzot šī pasākuma galvenais cilvēks - Mikrofona Ieraksti repertuāra direktors Guntars Račs. Tomēr Račs nav Gada balvas mājas lapā norādīto pasākumā organizatoru, "Latvijas Mūzikas Producentu apvienība" (LaMPA), kontaktu listē. Listē ir četras personas no Mikrofona Ierakstiem, ar LaMPA valdes priekšsēdētāju Elitu Mīlgrāvi (viņa arī SIA "Mikrofona ieraksti" valdes priekšsēdētāja) priekšgalā.

Meklējot informāciju par "Latvijas Mūzikas Producentu apvienību" (LaMPA), Latvijas uzņēmumu datu bāze uzrāda, ka tādas nav, bet ir divi citi ar līdzīgiem nosaukumiem. Tās ir biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (dibin. 1999.g., juridiskā adrese - Rīga, Mūkusalas iela 42) un "Latvijas Skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība" (dibin. 1994, juridiskā adrese - Rīga, Elijas iela 17). Pētot citus bezmaksas informācijas avotus, nav iespējams saprast, kas ir Gada balvas rīkotājs. Varbūt ar to ir kāda saistība arī Ojāram Uzticam, kas Latvijas Republikas Tieslietu Ministrijas mājas lapā (http://www.tm.gov.lv/lv/noderigi/Eksperti_kontakti.doc) norādīts "Ekspertu grupas intelektuālā īpašuma tiesību jomā" locekļu vidū, kā "Latvijas Mūzikas producentu apvienības" (LaMPA) izpilddirektors (Slokas iela 69, ojars@lampa.org.lv)?

Nav būtiski, kāds īsti ir LaMPA juridiskais nosaukums un pat tas, kas īsti ir LaMPA: virtuāls vienas vai divu izdevniecību orgāns vai kas cits. Būtiski ir tas, ka šis Latvijas ierakstu vērtēšanas process joprojām nav pietiekoši skaidrs un caurredzams.

Daļēji var piekrist argumentam, ka tā ir pašu šo organizāciju (nevalstiskā un privātā sektora - biedrību un uzņēmumu) atbildība un teritorija. Iespējams, citām ierakstu izdevniecībām nav intereses aktīvāk piedalīties un to dara tie, kas spēj atrast pietiekošu motivāciju un mobilizēt sevi. Tomēr, ja pasākuma nosaukumā parādās vārds "Latvija" un ja tas pretendē uz visaptverošu viena lauka reprezentēšanu, procesam ir jābūt vēl atvērtākam un vēl caurspīdīgākam.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form