Jau pērn gada nogalē starp pirktākajām grāmatām parādījās amerikāņu rakstnieka Maikla Talbota "Hologrāfiskais Visums". Janvārī "Jumavas" izdotā grāmata atradās pārdotāko grāmatu topu augšā gan Jāņa Rozes, gan Valtera un Rapas grāmatnīcās. Izlasīju. Patika. Iespaidīgi! Satriecoši! Taču tā vietā, lai iekšējās pārdomās kavētos pie Talbota sakompilēto zinātnisko un pseidozinātnisko atziņu kokteiļa, pieķēru sevi biežāk atceroties emocijas, ko izraisīja... zemsvītras piezīmes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aizšķīris grāmatu, ieskatījos internetā un konstatēju, ka savās emocijās Visumā neesmu viens. Šajā hologrāfisko principu cauraustajā īstenības šķitumā vismaz vēl divas hologrammas ir atstājušas aiz sevis pēdas, kas liecina par to, ka: "Hologrāfiskajā Visumā - Visumā, kurā vieglas pārmaiņas attieksmē var nozīmēt to atšķirību, kas šķir dzīvību no nāves; Visumā, kurā lietas ir tik neredzami un smalki savstarpēji sasaistītas, ka sapnis var izraisīt skarabeja parādīšanos, un tie faktori, kas ir atbildīgi par slimību, var izraisīt noteiktus rakstus plaukstu līnijās un to vijumos, mums ir iemesls aizdomām, ka katram efektam ir savi cēloņi".1

"Grāmata, nenoliedzami, laba un vajadzīga. Nedaudz man traucēja diezgan daudzās gramatiskās un citas kļūdas tekstā, kā arī dažviet pilnīgi neloģiski veidotie teikumi latviešu valodā. Bet citā ziņā - paldies par grāmatu," raksta Mudīte.

Ja atrastos kāds profesionāls korektors, kurš pēc vairāku gadu intensīva darba visā nopietnībā pašpārliecināti un iedomīgi apgalvotu, ka nav palaidis garām neizlabotu nevienu kļūdu, gribētos viņam paspiest roku un novēlēt apgūt arī visas brīnumainās spējas, kas aprakstītas Talbota grāmatā... Jo tikai to šādam korektoram acīmredzot trūkst, lai sasniegtu pilnību.

Lai kā gribētos piemest vēl pagali šim ugunskuram, kurā svilst arī "Delfi", šoreiz stāsts tomēr nav par gramatiskajām kļūdām. Tās savā hologrāfiskajā formā, protams, ir un būs, lai cik centīgi strādātu redaktori un korektori. Bet ja nestrādā (tāds "nestrādāšanas" iespaids radās par grāmatas 315. lapaspusi)? Tad atradīsies aizbildinājums, atrunas.

Tomēr par gramatiskajām kļūdām svarīgāka un bīstamāka šķiet parādība, ko, visai precīzi aprakstītu, atradu "Perpendikula Valstībā". 21.janvārī tur ierakstīts: "lasu tagad tādu Maikla Talbota grāmatu Hologrāfiskais Visums - visādā ziņā ļoti interesanta un izklaidējoša, bet kas man tur riebjas (drīzāk smīdina un mazliet kaitina) ir ļoti subjektīvas tulkotājas (Inta Čerņavska) piezīmes. nu viņas viedoklis un domas par dažādiem grāmatā aplūkotajiem jautājumiem (piemēram, vietā kur tiek aplūkots fenomens, kad cilvēki spēj bāzt pirkstus ugunī un neapdedzināties, tulkotāja apakšā pievieno piezīmi, ka pati Bulgārijā esot redzējusi kā cilvēki staigā pa degošām oglēm un tas esot ļoti iespaidīgi). par to, kas šī tulkotāja ir un kāda ir viņas kompetence par aplūkotajām tēmām nekur nekas nav minēts. tad jau moš varēja grāmatā iedrukāt arī viņas radu un draugu, kuri varbūt dabūja pašķirstīt iztulkoto manuskriptu vēl pirms tas tika iespiests un izdots, refleksijas. pēc manām domām tas ir diezgan neprofesionāli. es taču teātrī neeju pie katra skatītāja pirms izrādes un neklāstu viņiem savas pārdomas par to".2

Lai priekšstats kļūtu spilgtāks, minēšu vēl citus tulkotājas piezīmju piemērus no Talbota slavenākā darba "Hologrāfiskais Visums", kas pirmizdevumu piedzīvoja "HarperCollins" apgādā 1991.gada aprīlī - gadu pirms autora nāves (Maikls Talbots 1953 - 1992).

Pret amerikāņu fiziķa, vairāku grāmatu autora Ph.Dr. Nika Herberta izteikumu, ka cilvēki "nevar pieredzēt kvantu īsto dabu, jo itin viss, ko mēs aizskaram, pārvēršas matērijā", tulkotāja iebilst: "Vispār jau var, tik neiesaku mēģināt to ar varu sasniegt pašiem...".3 Un neiedomājieties, ka tulkotāja turpat piesauc autoritatīvus svaigākos avotus, kuros smēlusies pamatu šim iebildumam. Tie nav vajadzīgi, un grāmatā tos neatradīsiet.

Komentējot pārsteidzošu atveseļošanās gadījumu, ko piesauc Jēlas psihiatrs Dr. Frensins Haulends, tulkotāja raksta: "Pieņemu, ka tas notiek tā sauktajā dimanta ķermenī - tajā apziņas stāvoklī prāts strādā bezkaislīgi, precīzi un ļoti ātri, bet "sajūtu" tam it kā nav".4 Dimanta ķermenis?! Tulkotājas zināšanas ir pārsteidzošas! Citviet viņa papildina autoru ar savu versiju: "Šeit, manuprāt, gan vairāk ir darīšana ar dažādiem cilvēkiem cilvēka ķermeņiem, piemēram, tā saukto kauzālo, mentālo, astrālo utt.".5

Šajā "iedvesmojošajā un sirdsapziņu bagātinošajā grāmatā", no kuras vāka Dr. Pēteris Kļava pārliecina lasītājus, ka tā "atraisa katrā cilvēkā sevis atcerēšanos, sevis izpratni, kas ir tik nepieciešama šajā agresīvajā un primitīvajā laikmetā", tulkotājas piezīmes man kā lasītājam rada "mucā auguša, pa spundi barota" cilvēka neērtības un neiederības sajūtu. Iespējams, dimanta ķermenis ir plaši izplatīts un lielākajai daļai cilvēku labi zināms apzīmējums, bet es - stulbenis... Un arī laikmets man nemaz tik agresīvs un primitīvs nešķiet, ja ņem vērā, ka liela daļa pētījumu, par kuriem stāstīts "Hologrāfiskajā Visumā", balstās ne jau abstrakta laikmeta, bet konkrētu cilvēku pieredzē. Un tieši tulkotājas no gaisa pagrābtie komentāri ir šī "agresīvā un primitīvā" laikmeta atgādinātāji...

Taču grāmatas tulkotāja patiesi ir lieliska. Viņa atgādina, "ka aiz burtiem vēl pastāv  neredzamā jeb "okultā valstība""6, viņa izstāsta, ka bitēm ne tikai dienasgaismas spuldzes nepatīk, bet nu jau arī "mobilo telefonu torņi nevienam, kas pārvietojas pa gaisu, nav patīkami, par militāristu celtajām konstrukcijām pat nerunājot"7, viņa izsaka savas aizdomas, ka sievietēm metaapziņas "stāvoklī papildus vēl nāk klāt ļoti apzinošas ķermeniskas izjūtas"8...

Grāmatas beigu daļā tulkotājas daiļrunība izpaužas visā krāšņumā. Viņa vērš uzmanību, norāda uz matu skaldīšanu, atļaujas tomēr piebilst, stingrāk piekasās terminoloģijai, izsaka pieņēmumus un pat demonstrē apbrīnojamu paškritiku: "Neesmu oriģināla, apgalvojot, ka ir laika brīži, it sevišķi jau lielu laikmetu pārmaiņu/transformāciju starplaikos, kad šīs un citas zināšanas, kuras normāli prasa tūkstošgades, ja reiz kādi uz to uzstāj, ka tā un tikai tajā ceļā...".9

Fantastiski! Jāpiebiedrojas "Perpendikula Valstības" bloga jautājumiem, adresējot tos izdevējiem un redaktoriem: kas ir šī tulkotāja un kāda ir viņas kompetence par aplūkotajām tēmām? Kāpēc redaktori slēpuši sveci zem pūra un nav ļāvuši tulkotājai uzrādīt arī savus avotus? Ir tik interesanti uzzināt, no kādiem ezoteriskās literatūras paraugiem viņa smēlusies zināšanas!

Tomēr Čerņavska, kurai tulkotājas pieredze, spriežot pēc internetā atrodamām ziņām, ir bijusi saistīta vismaz vēl ar vienu grāmatu, proti, Kārenas Kingstonas "Kā atbrīvoties no krāmiem ar Fen šui"10, blogā izteiktos neprofesionālisma pārmetumus nav pelnījusi, ņemot vērā, ka "Hologrāfiskajam Visumam" bijuši četri redaktori: atbildīgais, zinātniskais, literārais un tehniskais. Vai nevienam no četriem redaktoriem neienāca prātā, ka būtu nepieciešams ievads vai pēcvārds? Vismaz rindkopa, kurā paskaidrota tulkotājas piezīmju izcelsme un mērķis... Vismaz rindkopa par tulkotājas personību...

Vai nevienam no redaktoriem neienāca prātā norādīt, ka komentēt tekstu, izteikt savu personisko viedokli un versijas nav "laba tulkotāja prakse"? Atradu kādā līgumā šādu formulējumu: "Tulkotājs apņemas: (..) veikt tulkojumu ar precizitāti un neizdarot papildinājumus vai saīsinājumus, kas ir pretrunā ar labu tulkotāja praksi". Var, protams, strīdēties, vai tulkotāja ir papildinājusi tulkojumu, taču te - atbilde, kāpēc šī parādība šķiet bīstama. Tādā formā un veidā, kādu to sastopam Talbota darba tulkojumā, tā uzskatāma par nekorektu iejaukšanos autora darbā, kuram ir savs merķis utt. Interesanti, vai autora pārstāvji ir ļāvuši izdot tulkojumu ar brīžiem pat ciniskām piezīmēm?

Turklāt, vai nevienam neienāca prātā, ka daudz nepieciešamākas būtu piezīmes, kurās sniegta pārbaudīta informācija par tekstā minētajiem zinātniekiem un pētniekiem, kuru vārdi lielākoties pie mums ir sveši? Protams, - meklējiet internetā, tur viss ir! Un atradīsim! Grāmatas nepirksim!

P.S. 10.februārī  "Jumava" organizē diskusiju par grāmatu. Diskusijā piedalīsies nanofiziķis Andris Šternbergs. Es gribētu, ka piedalās Inta Čerņavska...


1 Maikls Talbots. Hologrāfiskais Visums. R.: Jumava, 2009, 126.lpp.

2 Saglabāta autora rakstība.

3 Maikls Talbots. Hologrāfiskais Visums. R.: Jumava, 2009, 42.lpp.

4 Ibid., 105.lpp.

5 Ibid., 90.lpp. (saglabāta interpunkcija, kādu atrodam grāmatā. - J.K.)

6 Ibid., 203.lpp.

7 Ibid., 175.lpp.

8 Ibid., 228.lpp.

9 Ibid., 291.lpp.

10 Kingstona, Kārena. Kā atbrīvoties no krāmiem ar Fen šui. R.: Avots, 2006, no angļu val. tulk. Inta Čerņavska.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form