Ceturtdien, 7. novembrī Latvijas skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība (LaMPA) izplatīja paziņojumu - ir apkopots žūrijas vērtējums Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvas pirmajai kārtai.

Gada balvas nominantu saraksts

Protams, šādas balvu pasniegšanas tāpat kā skaistumkonkursi vienmēr izraisījušas virkni subjektīvu diskusiju - ikviens no mums ir eksperts un zina, kura meitene ir visskaistākā un attiecīgi, pie kuru mūziķu dziesmām visvairāk gribas lekt vai raudāt, tomēr šī gada rezultāti izraisījuši nopietnas pārdomas, ar kurām nevaru nepadalīties.

Piemēram, Labāko rokmūzikas albumu pieciniekā nav atrodams grupas "Mofo" albums "Raķete", kas kritiķu vērtējumos un savstarpējās sarunās vairākkārt ir ticis nodēvēts par gada labāko vai vienu no labākajiem rokmūzikas albumiem. Kāpēc grupa, kas ir pazīstama arī kā viena no labākajām Latvijas koncertgrupām, tomēr savu albumu nav iesniegusi?

Sarunā "Mofo" līderis Arnis Račinskis atklāj, ka tā nav bijusi viņu, bet gan izdevēju "Platforma Records" izvēle, tomēr nepiedalīšanos Gada Balvā viņi neuztverot kā zaudējumu. Kā ironizē "Mofo" līderis "tas ir lielisks pasākums, kur aiziet iedzert šampanieti un uzjautrināties par apkārt notiekošo, bet atšķirībā no agrākiem pasākumiem, pēdējos gadus šo balvu ir grūti uztvert nopietni".

Tāpat rokmūzikas kategorijā savus 2008. gada darbus nav iesniegušas arī tādas grupas kā "Backflow", "S.I.L.S.", "Židrūns" un citi. Es, protams, neņemos apgalvot, ka kādai no šīm grupām pienāktos labākā rokalbuma tituls, taču veselīgai konkurencei pieciniekā esošajiem māksliniekiem tas nenāktu par sliktu.

Kā stāsta grupas "Backflow" pārstāvis Jānis Grants - viņi ar pašu izdoto albumu "Love and Peace" izlēmuši nepiedalīties pavisam vienkāršu iemeslu dēļ - iesniegšana vienā nominācijā maksā 50 latus, plus vēl jāsniedz ~ 50 CD kopiju. Šos izdevumus grupas labā noteikti var iztērēt lietderīgāk. Līdzīgus iemeslus min arī grupas "S.I.L.S." izdevēji "Melo Records".

Tāpat pie labākajiem video nav atrodami grupu "Tribes of the City" un "The Mundane" un citi kvalitatīvi 2008. gadā veidotie video klipi. Pagājušajā gadā iznākušos radiosinglus ne pie popdziesmām, ne rokdziesmām, ne alternatīvās mūzikas nav iesnieguši arī "Satellites LV".

"Mēs neesam no tiem, kas apzināti boikotē šo pasākumu, 2008. gads mums vairāk pagāja strādājot ierakstu studijā un visticamāk tikai šogad, kad būsim izdevuši gan albumus, gan pabeiguši videoklipus, izvērtēsim ko iesniegt 'Mūzikas gada balvai 2009'. Šoreiz izlēmām ietaupīt 50 latus un 40 matrices, kas pēc nolikuma par vienu nomināciju jāiesniedz žūrijai," stāsta Jānis Žilde no "Satellites LV".

"Fakts, ka daudzi mūziķi boikotē šo balvu nav pārsteidzošs, pirmkārt, nav jau skaidrs, kas ir šī 40 cilvēku žūrija - cik kompetenta tā ir? Vai atsevišķi žūrijas locekļi nelobē kādas noteiktas mūzikas izdevniecības vai noteikta mākslinieka intereses? Būtu interesanti aplūkot visu žūrijas locekļu vārdus! Otrkārt, nav skaidri principi, pēc kuriem tiek klasificēti un vērtēti mākslinieki, proti, kurš pieskaitāms popmūzikas, kurš rokmūzikas, kurš kantrī mūzikas žanram. Kantrī mūzikas nominācija, manuprāt, vispār ir absurda un apvienojama ar šlāgermūzikas nomināciju," piebilst Žilde.

Šī gada jauninājums - Labākais Alternatīvās mūzikas albums - palicis tā līdz galam neizprasts. Pārāk neiedziļinoties tajā, cik ļoti slidens un visaptverošs ir vārdu salikums "alternatīvā mūzika", tomēr termina veidotāju MTV radītais vispārējais priekšstats diezgan stipri sveras rokmūzikas virzienā. Latviešu gaumē - tas ir bards, kas citkārt atradies starp tautas mūzikas izpildītājiem, popmūzika ar džeza piesitienu, elektropops, un pasaules mūzikas projekts, kā arī rokmūziķi, kuri acīmredzot ir izvēlējušies pareizo stratēģiju, iesniedzot savu darbu šajā kategorijā, jo rokmūzikas pieciniekā viņi visdrīzāk nebūtu tikuši. Lai nu kā - šāda nominācija, protams, ir nepieciešama, un laikam jau arī vienmēr būs viena no diskutablākajām.

Otrs jauninājums ir drīzāk smieklīgs, nekā nesaprasts - divi Latvijā tik 'atšķirīgi' žanri kā šlāgermūzika un kantrīmūzika šogad tiks vērtēti atsevišķās kategorijās. Tas diezgan skaidri parāda aktuālās tendences Latvijas populārajā mūzikā.

Nākamais diskutējamais jautājums ir par to, kas īsti ir albums, kuru var novērtēt kā gada pienesumu Latvijas mūzikā. Vai par vienu no pieciem labākajiem albumiem var kļūt labāko dziesmu izlase, kā tas ir kategorijās Labākais Pop albums (Igo jubilejas izdevums 'Spēle') un Labākais kantrī mūzikas albums (Klaidonis "Labāko dziesmu izlase")?

'Best of' ir būtiska atskaite mūziķa karjerā, taču patiešām grūti atcerēties kādu gadījumu, kad kāda labāko dziesmu izlase būtu nosaukta par gada albumu. Tieši tas pats attiecināms uz dažādu izpildītāju izlasēm, kas ierakstījuši pazīstamu dziesmu kaverversijas. (Dažādi izpildītāji 'Mana dziesma Latvijai').

Lieki teikt, ka ir atsevišķi žanri, kuru pārstāvji vispār ignorē šo pasākumu - Latvijā ir pietiekami plaša gan elektroniskās, gan deju, gan hiphopa mūzikas skatuve, un ir ko izvēlēties, lai līdz labāko pieciniekam nenonāktu tādi 'šedevri' kā grupa "Brīvdiena", vai arī kā hip hop žanrā - nominācija netiktu slēgta vispār.

Kāds žūrijas pārstāvis telefonsarunā ir diezgan skarbs, sakot, ka situācija ir lielā mērā arī pašu mūziķu vaina - neiesniedzi, pats vainīgs, un nekritizē daudz. Tomēr piebilst, ka nav nekāda noteikuma, kas ļautu žūrijai diskvalificēt kādu nekorekti iesniegtu darbu - piemēram Labāko dziesmu izlasi vai kaverversiju kompilāciju. Arī viņš atzīst, ka balva ir zaudējusi savu prestižu un jēgu, daudzo mūziķu neiesaistīšanās dēļ. Kā vienu no galvenajām problēmām žūrijas pārstāvis min to, ka, lai cik ļoti plaša spektra būtu žūrijas sastāvs - tas tomēr nav neatkarīgs pasākums, un šāda gada vērtēšana, kas pretendē uz objektivitāti, nedrīkstētu tikt organizēta vienas izdevniecības paspārnē. Situācijas uzlabošanai varētu aicināt pašus žūrijas pārstāvjus vākt informāciju un piešķirt neatkarīgās specbalvas arī tādiem darbiem, kas nav oficiāli iesniegti vērtēšanai.

Protams, šādas balvu pasniegšanas nekur pasaulē neatspoguļo konkrētās valsts mūzikas dzīvi pilnībā objektīvi. Ar atsevišķiem izņēmumiem, lielā mērā tā ir spēkošanās starp ierakstu kompānijām un/vai lielajiem medijiem, kā arī atskaitīšanās par padarīto publikas un sponsoru priekšā ar pompozu šovu. Protams, mazajām izdevniecībām un to mūziķiem tas ir gan pozīcijas, gan principa, gan arī naudas jautājums (nav noslēpums, ka savu darbu iesniegšana vērtēšanai ir maksas pasākums). Un tas ir tikai normāli, ka ir neatkarīgās izdevniecības, grupas un mūziķi, kuriem šāda skriešanās un mērīšanās nav nepieciešama.

Tomēr galvenais jautājums ir tas, kāpēc Latvijā grupām, kas nebūt nav uzskatāmas par pagrīdes eksperimentētājiem vai principiāliem pankiem piedalīšanās šādā pasākumā ir vienaldzīga? Tas, protams, nav simtprocentīgs apgalvojums - piemēram popmūzikas kategorijā ir tik spēcīga konkurence kā vēl nekad, atstājot aiz strīpas arī tādus tautā populārus mūziķus kā "Tumsa", Liene Šomase un Andris Ērglis. Tomēr Krievijas tirgum domātās eksportpreces - Busulis, Stībelis un "Prāta Vētra" - nav vienīgie kvalitatīvie ražojumi, kas tapuši Latvijas populārajā mūzikā.

Mūzikas ierakstu gada balva ir vienīgā un augstākā balva Latvijas populārajā mūzikā, un pēc daudziem gadiem par 2008.gadu liecinās tieši šīs aptaujas rezultāti, jo gluži vienkārši citu nebūs - ne neatkarīgu žurnālistu, izdevēju, dīdžeju un citu ekspertu aptauju, ne kādu citu rezultātu, izņemot dažu populāru dziesmu aptauju tabulu, kur galvenais kritērijs - cik maksas telefonzvanus par konkrēto dziesmu ir gatavs atdot klausītājs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!