11. augustā Latvijas Nacionālā teātra pirmajā vasaras festivālā Jaunmoku pilī starp izrādēm un lustīgiem pasākumiem pils pagalmā būs vēl kāds pavisam atšķirīga rakstura notikums - atmiņu pēcpusdiena, kas veltīta izcilajam latviešu aktierim Žanim Katlapam (1907-1968) un viņa simtgadei.
Aktierim, kas uz saviem pleciem turējis visu pēckara gadu repertuāru, 40., 50. un 60. gados spēlēdams vispirms mīlētāju, tad varoņlomas, būdams viens no tiem, kam meitenes pielūgsmē skrien pakaļ, nes puķes, gaida pie teātra, čiepj viņa bildes. Dažas labas šodien cienījamas kundzes un mākslinieces atmiņās dzirdams kāds no stāstiem par Žani Katlapu, viņa vīrišķīgo stāju, skaisto balsi, siltajām acīm. Par viņa nospēlētajām lomām uz Nacionālā teātra skatuves – Blaumaņa Krustiņu, Edgaru, Aleksi un Dūdaru, Džeka Londona Mārtinu Īdenu, Viļa Lāča zvejnieka dēlu Oskaru, brāļu Kaudzīšu Kasparu, Šekspīra Otello, kā arī traģikomisko Justu Ragaini no Ž. Grīvas "Medūzas plosta" vai titullomu K. Guckova "Urielā Akostā" un veco Kareņinu.

Viņa kontā ir arī tādas Nacionālā teātra vēsturē iegājušas izrādes kā Dž. Kiltija "Mīļais melis", kurā E. Radziņa un K. Sebris reiz iejutās Stellas Kempbelas un Bernarda Šova lomās, M. Sebastiana "Nezināmā zvaigzne" un Remarka "Trīs draugi". Ar Blaumaņa "Skroderdienu Silmačos" eksemplāru uz galda, Žanis Katlaps, vēl spēka gados būdams, aizgāja mūžībā.

Bet piedzimis Žanis Katlaps pavisam netālu no Jaunmoku pils, kaimiņu – Tumes pagastā, tieši tālab Nacionālā teātra festivālā mēs vēlamies atcerēties arī Žani Katlapu – ieklausīties viņa balsī, aplūkot tās bildes, kas nosargātas no pielūdzējām, un pastāstīt par viņu.

Atmiņu pēcpusdienā piedalīsies cilvēki, kas paši kļuvuši par dzīvām leģendām – režisors Alfreds Jaunušanas, aktieri Velta Līne, Māra Zemdega, Ēriks Brītiņš, kā arī Mihails Kublinskis, ievērojamais Nacionālā teātra režisors, kas tolaik bija aktieris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!