Ja talkā ņem izdomu, arī šķietami neiespējamais kļūst iespējams – apliecina dokumentālo filmu "Kā tev klājas, Rūdolf Ming?" un "Sniegs" varoņi. Pirmā nominēta Lielajam Kristapam kategorijā "Labākā dokumentālā filma līdz 65 min" un "Labākais skaņu režisors", otra – kategorijā "Labākais dokumentālās filmas operators".
'Kā tev klājas, Rūdolf Ming?'
Kopš "Kā tev klājas, Rūdolf Ming?" pirmizrādes 2010. gada festivālā "Arsenāls", kur filma tika uzņemta ar ovācijām, tā apceļojusi pusi pasaules, saņēmusi UNICEF specbalvu starptautiskajā EBS dokumentālo filmu festivālā Seulā un galveno balvu starptautiskajā kinofestivālā "Vēstījums cilvēkam" Sanktpēterburgā. Latvijā Rūdolfa Minga vārds kļuvis teju par zīmolu.
Stāsts par zēnu, kurš "uzņem" filmas, tās uzzīmējot uz pauspapīra strēmelēm, rādot ar vecu kinoprojektoru un apskaņojot ar balsi, trāpīja sirdī visiem, kam reiz pusaudzībā bijis kāds vaļasprieks, kam veltīts viss brīvais laiks. Rūdolfa vasara, kura fiksēta filmā, šķiet bezgalīga, no tās strāvo nevainība un dzīvesprieks, kāds iespējams tikai bērnībā. Vienlaikus 13 gadus vecais Rūdolfs ir jau sarežģīta personība, un pieaugušos iejūtīgums un sapratne attieksmē pret viņu ir viena no lielākajām filmas vērtībām, skatītāju tik ilgotā pozitīvisma nesēja.
Filmas producente Guna Stahovska stāsta, ka sākotnēji bijis iecerēts veidot 10 – 15 minūšu īsfilmu, taču, pateicoties sakritībai, ka mācītājs pasūtījis Rūdolfam izveidot filmu jaunās baznīcas atklāšanai, un filmas veidotājiem – režisoram Robertam Rubīnam, operatoram Uldim Jancim, scenāristam un idejas autoram Jāni Kalvem – bijusi iespēja sekot līdz tās tapšanas procesam, "Kā tev klājas, Rūdolf Ming?" izstiepusies garumā. Filma īpašu atzinību izpelnījusies arī par skaņu režiju, piedāvājot dokumentālajam kino neierasti tīru un izsmalcinātu skaņu celiņu.
'Sniegs'
Bagātīga un niansēta ierasti ir arī režisores Lailas Pakalniņas filmu skaņu partitūra. Tiesa, filma "33 zvēri Ziemassvētku vecītim", kura vārda tiešā nozīmē ķērc, rej, ņaud un grabinās, palikusi aiz konkursa latiņas (to būs iespējams noskatīties festivāla Panorāmas skatē Rīgas Kinomuzejā), taču nominācijā "Labākais dokumentālās filmas operators" izvirzīta otra "Lielajam Kristapam" pieteiktā Lailas Pakalniņas īsfilma "Sniegs".
Neskatoties uz to, ka Latvijas augstākais punkts sniedzas vien 311 metrus virs jūras līmeņa, un sniegs zemi sedz daudz īsāku gada sprīdi nekā dubļi, Latvijas iedzīvotāji pamanās nodarboties ar kalnu slēpošanu. Kā mums tas izdodas – mēģina noskaidrot režisore, ņemot talkā veselu operatoru brigādi –Uldis Cekuli, Valdi Celmiņu, Uldi Janci un Krišu Roziņu. Filmas varoņu starpā ir par uzņēmēju kļuvis aktieris, kas ik ziemu iedarbina vienu no populārākajām slēpošanas vietām, traku jauniešu pulciņš, kas gatavi slēpot pat pa jumtiem un tiltiem un apņēmīgi vīri, kas par slēpošanas vietu pārvērš Mežaparka estrādi. Asprātīgā montāža apliecina, ka nekādi joki te nebūs – slēpošana latviešiem ir tikpat svarīga sevis apliecināšanai kā kordziedāšana.
Filmu programma un visas nominācijas atrodamas festivāla "Lielais Kristaps" mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
