Operdziedātāja uz skrituļslidām

"Operdziedātāja uz skrituļslidām" ir kopražojums, ko veidojusi A/s Rīgas kinostudija, ITERA Latvija un Vīnes kompānija "Synchro Film & Video", Wien.

Līdz šim režisors Ivars Seleckis veidojis tikai divas filmas, kuru žanru varētu apzīmēt ar terminu "portretfilma" – tas ir pilnmetrāžas darbs par slavenu un populāru komponistu Raimondu Paulu "Maestro bez frakas" un filma par kādreizējo PSRS ārlietu ministru, tagad Gruzijas prezidentu Eduardu Ševardnadzi – "Eduards Ševardnadze". No pagātnes uz nākotni. Tomēr pats režisors atzīst, ka cilvēkus portretējis visās savās filmās neatkarīgi no to ieceres un žanra.

Savukārt scenārija autors Tālivaldis Margēvičs filmas bukletā min, ka filmas varone, lai arī jauna un skaista, tomēr nav īsti pateicīgs materiāls tik garai filmai – viņas biogrāfija vēl tikai veidojas. "Nevarējām pateikt filmā to, ko pati varone vēl nezina par sevi".

Par filmas varoni – Elīnu Garanču. Viņa tiešām parādījās pie mūsu vokālās mākslas debesīm spēji kā jauna, spoža zvaigzne. Elīna uzstājās opermūzikas svētkos Siguldā, piedalījās dažos koncertos un no plašai publikai vēl nepazīstamas topošas mākslinieces skaistā un spēcīgā mecosoprāna īpašniece drīz vien pārvērtās par slavenību, ko daudzināja gan Latvijā, gan ārzemēs. Tikai pati Elīna un viņas māmiņa, dziedātāja un ļoti veiksmīga vokālā pedagoģe Anita Garanča zina, cik liels darbs ieguldīts jaunas dziedātājas skološanā... Pēc neilga laika Elīna saņēma angažementu Vācijā, Frankfurtes operā dziedāja Rozīnas lomu Dž. Rosīni "Seviļas bārddzinī", bet šosezon jau strādā Vīnes operā.

Un tā nu pasaules opermākslā labi pazīstamajiem latviešu māksliniekiem soprānam Inesei Galantei un basam Egīlam Siliņam pievienojusies vēl pavisam jauniņā Elīna.

Ir piedzīvoti pirmie panākumi un pirmās vilšanās. BBC "Cardiff Singer of The World 2001" konkursā gandrīz neviens no žūrijas un publikas nešaubījās, ka pirmā vieta tiks Elīnai, taču pēdējā brīdī galveno godalgu saņēma jauns tenors no Bulgārijas. Elīnas uzstāšanās Kardifā arī redzama filmā.

Par filmu "Operdziedātāja uz skrituļslidām". Veselu gadu filmas veidotāji sekoja Elīnas gaitām gan Latvijā, gan Frankfurtē, mēģinot atklāt, ko īsti nozīmē būt operdziedātājai, sākt gan karjeru, gan jaunu dzīvi tālu projām no mājas, no ierastās vides un mīļiem cilvēkiem.

"Elīnas māmiņa, Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālās mākslas profesore Anita Garanča teica, ka mākslas vide ir ļoti nežēlīga", stāsta filmas režisors Ivars Seleckis. "Par to pārliecinājāmies arī paši. Strādājot pie filmas, sapratām, ka operdziedātājs profesija ir ļoti smaga un pakļauta riskam. Skatītāji ir smaidīgi un labvēlīgi, taču faktiski viņi gaida, kā dziedātāja paņems augstāko noti. Un ja nu kļūdīsies?...Neticami, ka tik jaunā, trauslā ķermenī slēpjas tāds spēks, ka maigās balss saites spēj radīt tik dzidru un spēcīgu skaņu!"

Kādā mēģinājumā filmētājiem no Elīnas balss pat ausis aizkritušas!

"Jaunā dziedātāja ieguvusi labu izglītību, ko nemitīgi papildina, viņai nav komunikācijas problēmu, jo zina svešvalodas. Viņa ātri un viegli iekļaujas Eiropa, taču atzīst, ka vislabāk jūtas dzimtenē, kur skan latviešu valoda, kur var iekļauties savā vidē."

Ivars Seleckis un viņa komanda veidojuši filmas gan par zvejniekiem, gan zemniekiem, par celtniekiem, melnstrādniekiem, cilvēkiem, kas nāk no reālistiskas, reizēm pat skarbas vides. Par vienkāršiem ļaudīm, kas dzīvo savu it kā neievērojamo dzīvi, ko uz laiku iztraucējis lielais piedzīvojums – kino.

"Mums nekad nav bijusi tik "skaista" filma," saka montāžas režisore Maija Selecka, kas palīdzējusi veidot visas sava vīra Ivara filmas. "Jauna un skaista varone, skaista mūzika, skaisti, kostīmi, skaista vide, skaisti cilvēki! Bet stāsts vienmēr ir viens un tas pats – kā veidojas personība."

Filmā mēs redzēsim Elīnu visdažādākajās situācijās – grimētavā, kur viņas jauko sejiņu Rozīnā vērš Frankfurtes grima māksliniece, krāšņajā kostīmā uz skatuves, guļot uz grīdas ar biezu grāmatu uz diafragmas savas vokālās pedagoģes istabā, uz skrituļslidām Frankfurtes ielās, peldoties ezerā pie savām vasaras mājām, pat sēņojot kopā ar mammu tuvējā mežā! Laimīgi būs tie kinodokumentālisti, kas pēc gadiem atkal veidos filmu par Elīnu – viņiem būs iespēja atskatīties, redzēt, kā slavenā māksliniece reiz sāka...

Elīna runā brīvi, kamera viņu nemulsina, un ik pa brīdim atplaukst viņas siltais, pilnīgi atbruņojošais smaids. Nav iespējams neiemīlēt šo jauko bērnu, kas vienā mirklī uzlidojis debesīs! Nav iespējams nevēlēt jaunajai māksliniecei izturību un arī Dieva palīgu skaistajā, bet ļoti grūtajā un bīstamajā ceļā, ko viņa izvēlējusies.

Operdziedātāja stāv uz skrituļslidām. Ritentiņi griežas. Ātrums pieaug.