Bijušais Prinstona Universitātes doktorants, zinātnieks un rakstnieks 40 valodās izdotajā grāmatā "Holokosta Industrija" (The Holocaust Industry) apraksta Izraēlas valsts un starptautiskā cionisma ideoloģiski - finansiālo pamatu: cinisku un nekaunīgu manipulēšanu ar vēsturisko faktu interpretācijām un tādu melu operēšanu, ka, Gebelsa vārdiem sakot, "neviens nevar iedomāties, ka tā var melot". Tās budžets mērāms gandrīz 60 miljardos vairāku valstu (Vācija,Šveice,Polija,Čehija... u.c) Izraēlai samaksātu dolāru.
Baiba Šāberte savā literārajā pirmizdevumā atklāj šo daudzo "faktu" un "uzvarētāju vēstures" tapšanas virtuvi. Manuprāt, tieši Herberta Cukura liktenis ir visspilgtākā latviešu tautas likteņa sublimācija Holokausta Industrijas kontekstā.
Būdams 12 gadīgs puika, savos pirmajos leģendu sirojumos pa veciem bēniņiem kopā ar savu skolasbiedru uzdūros vecam un nobružātam grāmatas eksemplāram. Uz tās bija attēlota stilizēta Eiropas un Āfrikas daļa, pāris moru, un ar sarkanu iezīmēts lidmašīnas kurss. Man rokās bija nonākusi Latvijas brīvvalsts visvairāk pirktā grāmata "Mans lidojums uz Gambiju". Ar šo mirkli sākās mana virtuālā iepazīšanās ar šo izcilo lidotāju, kas turpinās nu jau ceturdaļgadsimtu. Neskatoties uz daudzajiem šķēršļiem, ar veiksmes palīdzību pēdējos gados Herberta Cukura dzīves un slepkavības izpētei nodevos tik daudz, cik bija manos spēkos un vēl mazliet.
Neatkarīgi viens no otra mēs ar Baibu Šāberti esam gājuši katrs savu izmeklēšanas ceļu. Es ar kolēģiem - to filmējot, bet Baiba Šāberte - rakstot grāmatu. Daudzus no faktiem, ko piemin Baiba, esmu atklājis ar neaprakstāmām pārsteiguma un sašutuma jūtām sirdī. Personīgi piedzīvotais, redzētais, dzirdētais un izjustais ļauj ar pilnu atbildību liecināt: caur šīm lapaspusēm ar jums runās Viņas Augstības -Patiesības balss, kas daudziem "uzvarētājiem" un "mirušo tirgoņiem" ir neērta un traucējoša. Tik skaudri un skarbi, ka brīžiem mums, pēckaras propogandas mērķauditorijai, - neticami.
Tieši tādēļ uzdrošinos prognozēt, ka "Ļaujiet, man runāt!" visdrīzāk sagaidīs tikpat daudz uzbrukumu, cik savulaik Herberts Cukurs. Šis, manuprāt, ir pirmais tik apjomīgais darbs par latviešu un jūdu savstarpējām attiecībām pasaules vēstures kontekstā, kurā ir vienkopus loģiski un pamatoti publicētas un analizētas tik daudzas agrāk latviešu (un ne tikai) lasītājam nezināmas liecības, aizmirsti vai noklusēti notikumi un fakti. To var salīdzināt ar Nobela prēmijas laureāta Aleksandra Solžeņicina "Divsimts gadi kopā" (Двести лет вместе) nozīmīgumu krievu tautas apziņā.
Par ko tad ir šī grāmata? Par mūsu izcilāko aviatoru? Par Latvijas okupāciju? Par Holokaustu? Par cionismu? Par ko?
Protams, stāstu par mūsu slavenāko lidotāju nevar skatīt atsevišķi un atrauti no pārējiem minētajiem jautājumiem. Taču nekļūdīšos, ja teikšu, ka, pirmkārt, šī grāmata ir par mīlestību pret Tēviju, par cilvēcību un par meliem, kuri ir pārvērtušies ar likumu sargātā "patiesībā". Tā ir par nepateicību un aklu atriebību, par naudas varas dzirnakmeņos samaltaiem ideāliem un mūsu attieksmi pret to. Grāmata par mums, par mūsu pagātni.
Autore nepārprotami un taisnīgi piemin vēsturisko jautājumu apspriešnas aizlieguma likumību gan no demokrātijas, gan zinātnes un cilvēktiesību skatpunkta. Tas šodien ir īpaši aktuāli, jo daudzas Eiropas demokrātijas tradīciju un kūltūras nesējas ir ne tikai pasludinājušas par non grata, bet pat tiesājušas daudzos revizionistus, kuri, tāpat kā Baiba Šāberte, pārsvarā neapstrīd pašu holokosta faktu, bet kritiski un matemātiski iztirzā tā saturu, iemeslus un apmēru.
Sagaidāms, ka starp grāmatas uzbrukumiem būs arī valodas ķengāšana, jo tā ir latviski pareiza. Būs pārmetumi, ka tiek lietots latviskais jūdu tautas etnonīms "žīds", nevis rusificisms "ēbrejs", kas, savukārt, nepārsteigs nevienu izglītotu cilvēku.
Pētniece uzdod mūžīgo orvelisko "dzīvnieku vienlīdzības jautājumu", nesaprotot, ar ko Šustins, Noviks, Kononovs vai Mossad teroristi un mūsdienu Izraēlas valstvīri, kuri slepkavojuši paši un savu padoto rokām Palestīnā, ir labāki vai citādāki Temīdas un cilvēces priekšā par Eihmani, Mengeli vai Štālekeru? Iespējams, šobrīd tieši šie cilvēki ir lielākie antisemīti un cērt dziļu robu latviešu un žīdu tautu savstarpējā mīlēstībā tāpat kā Vīzentāls, Zurofs, Lavents, Kargins un Krasovickis.
Šis darbs ir adresēts katram, kam ir licies, ka Herberts Cukurs bija žīdu nīdējs. Gluži tāpat kā katram, kurš ir pārliecināts, ka viņš bija varonis.Tā ir ne tikai oda Latvijas aviācijai, kas atver durvis uz tās slaveno vēsturi un rosina skaudīgu izjūtu par to,kurā vietā tā reiz bijusi latviešu valstij, bet arī palīdz saprast, ka Herberts Cukurs bija sava laika astronauts, jo viņa sasniegtais toreiz līdzinās lidojumam kosmosā ar pašbūvētu lidaparātu šodien. Tikai tas, kurš ir lidojis kā pilots, spēj izprast - ko nozīmē būt svešā pasaules malā virs mākoņiem, paļaujoties tikai uz kompasu, bez GPS, ar nepastāvīgiem sakariem, laika apstākļiem, ar neuztcamu, pa laikam nestrādājošu motoru.. Protams, lai izdzīvotu Herberta lidojumus, ir jāizlasa viņa paša grāmatas, kuras daudzkārt citētas Šābertes kundzes darbā, un tās drīzumā būs pieejamas latviešu lasītājam. Taču nojautu par tiem gūs ikviens, kurš izlasīs nākamās rindkopas.
Šī grāmata ir īpaši adresēta tā saucamajiem "sabiedrībā pazīstamajiem": Aivaram Tarvidam, Artim Pabrikam, Jānim Maizītim un citiem "uzvarētāju vēstures" trubadūriem, kuri izteikušies par šo jautājumu kategoriski un absolūti, bet netaisnīgi. Pār jums, kungi, gulstas atbildība par saviem vārdiem.Zviedrijā ir prakse - kamēr cilvēks nav notiesāts un vaina pierādītā, presē netiek sniegta un ziņota nekāda informācija par konkrēto cilvēku un viņa saikni ar noziegumu pat varbūtības iespējas teorētiskajā izteiksmā. Diemžēl pie mums tā nav, un mankurti un pseidovalstvīri var nesodīti "palaist muti".
Kad ar daudziem interesentiem runāju par Herberta Cukura slepkavību, bieži dzirdu jautājumu - kāpēc Mossad to izdarīja. Šī grāmata uz šo jautājumu sniedz skaidru un faktoloģiski pierādītu atbildi. Lasiet un gūstiet to.
Gods un slava par drosmi un uzņēmību, visu cieņu par ieguldīto darbu un neatlaidību. Netiesāsim bargi iespējamās literārās un saturiskās nepilnības, ņemot vērā to, ka šis darbs ir ļoti sarežģīts - vismaz triju virzienu apvienots vektors. Grāmata, kurā ir vieta veselām trim: par Herbertu Cukuru, par Latvijas okupāciju un cionistu holokausta industriju.
Lai skan pravietiski pasaules pieredzējušākā pilota Gunāra Cukura (vairāk kā 50 000 lidojuma stundu) vārdi: "Pienāks tā diena, kad ne tikai tēva slepkavas, bet visa pasaule uzzinās, ka viņi nogalināja nevainīgu cilvēku!" Kā arī 1933.gadā laikrakstā "Jaunākās Ziņas" Latvijas Aviācijas biedrības vadītāja Nikolaja Sudmaļa pārdomas: "Vai mūsu iestādes un sabiedrība pamodīsies, izpratīs šī lidojuma nozīmi un to pienācīgi novērtēs? Redzēsim."
Patiesi - redzēsim..