Šā gada 18. maijā Rīgas klubā "NabaKlab" ar diskusiju, kas veltīta autortiesībām un blakustiesībām neatkarīgajā mūzikā, aizsākās lektoriju cikls "Uzskaņot prātu". Vakara referātu un diskusijas galvenais mērķis bija rast iespējamos risinājumus, lai apmierinātu gan mūziķu, izdevēju un producentu, gan autortiesību un blakustiesību organizāciju tiesības un intereses.

Uz konferenci bija ieradušies gan mūziķi, mūzikas izdevēji, radiostaciju vadītāji, pārstāvji no autortiesību organizācijām, gan arī vienkārši interesenti.

Pirmais ar prezentāciju par autortiesībām un blakustiesībām neatkarīgajā mūzikā uzstājās biedrības "Mūziķu apvienība Tornis" (darbojas arī kā izdevniecība) pārstāvis Jānis Daugavietis. Savā priekšlasījumā viņš identificēja vairākus tipiskus gadījumus, kad mūziķu un izdevēju intereses nonāk pretrunā ar autortiesību administrēšanas sistēmu, kad autortiesību īstenošanas prakse nedarbojas autoru interesēs, bet drīzāk pret viņiem. Daugavietis piedāvāja trīs iespējamos mūziķu, autoru un izdevēju turpmākos rīcības variantus: ignorēt autortiesību un blakustiesību sistēmu, iesaistīties tajā vai veidot citu alternatīvu.

Pēc tam konferencē ar prezentācijām uzstājās grupas "Soundarcade" mūziķis Lauris Ābele, kurš stāstīja par savas grupas pieredzi par grūto komunikāciju ar Latvijas autortiesību aģentūru AKKA/LAA, un sociologs Sandris Mūriņš, kurš runāja par autortiesību problēmām interneta vidē, kā arī pievērsās likumiskajiem un praktiskajiem sarežģījumiem, ko rada mūzikā plaši izplatītā remiksēšana un digitālās kultūras attīstība vispār.

Viena no problēmām, kas neapmierina mūziķus, autorus un arī mūzikas izmantotājus, ir tā, ka par jebkura darba izmantošanu radio un citām raidorganizācijām ir jāmaksā autoratlīdzība, taču, ja autors nav reģistrējies autortiesību vai blakustiesību aģentūrā, viņš autoratlīdzību nesaņem, līdz ar to tā tiek sadalīta citiem. Jāprecizē - daudzi mūziķi nebija zinājuši, ka viņi var saņemt šo naudu, pat neesot reģistrēti šajās organizācijās.

Tāpat diezgan absurdi mūziķiem liekas tas, ka autoriem, pašiem rīkojot savus koncertus vai izdodot savus diskus, ir jāmaksā autortiesību aģentūrai par šīm savām darbībām, jo tādējādi viņi ir kļuvuši par producentiem - autoru darbu izmantotājiem. Mūziķis Lauris Ābele, stāstot par pašu rīkoto grupas "Soundarcade" diska bezmaksas prezentācijas koncertu, par ko AKKA/LAA pieprasīja apaļu summu, atklāja, ka citur pasaulē šādos gadījumos ir iespējams atteikties no autortiesību organizāciju starpniecības. Latvijā diemžēl šādas prakses nav un pagaidām nav plānots to ieviest, kā vēlāk diskusijā apliecināja AKKA/LAA Juridiskās nodaļas vadītājs Imants Belogrīvs. Pēc būtības līdzīgu jautājumu uzdeva grupas "Inokentijs Mārpls" līderis Dambis, kurš plāno pārizdot kādu no savas grupas albūmiem: "Ko man darīt, ja man nav tās naudas (aptuveni 200-300Ls), kas jāmaksā AKKA/LAA par licences izņemšanu?" Ar sarkasmu diskusijas vadītājs Daugavietis atbildēja: "Neizdod."

Lektorija otrā daļa norisinājās kā diskusija, kuras laikā uz auditorijas un referentus interesējošajiem jautājumiem atbildēja pārstāvji no AKKA/LAA, LaIPA, Kultūras ministrijas un LNB Restaurācijas un digitalizācijas nodaļas.

Diskusija izvērtās asās debatēs par autortiesību atlīdzībām, par līgumu slēgšanu ar autortiesību un blakustiesību organizācijām, par šo tiesību administrēšanu vispār. Klātesošie nereti pauda klaju neapmierinātību un aizvainojumu par AKKA/LAA necaurspīdīgo darbību un atbilstošas komunikācijas trūkumu. Viens no galvenajiem pārmetumiem AKKA/LAA gan no autoru (mūziķu), gan no mūzikas izmantotāju (izdevniecību) puses ir par to, ka organizācija nesniedz atskaites par darbu izmantošanu - ne saņemot autoratlīdzību, ne maksājot par autoru darbu izmantošanu. Rēķinā ir tikai cipars - nav iespējams saprast, kā tas aprēķināts, par ko tieši autors saņem naudu, par ko tieši (cik daudz - kam) izmantotājs maksā.

Konference, šķiet, lika ikvienam klātesošajam padomāt gan par AKKA/LAA attieksmi pret mūzikas autoriem, gan par autortiesību un blakustiesību likumdošanas un to administrēšanas atbilstību digitālajam laikmetam. Jautājums par to, kā interesēs darbojas autortiesību sistēma - autoru vai savās, paliek atklāts.

Daļa klātesošo, diskusijai beidzoties, devās prom, cits ar gūtu atbildi uz sevis uzdotiem jautājumiem, cits tā arī to nesagaidot. Daži vēl brīdi uzkavējās un izmantoja katru brīdi, lai aci pret aci ar AKKA/LAA pārstāvi noskaidrotu neskaidrības autortiesību jomā.

Neatkarīgās mūzikas pārstāvji ir apņēmības pilni turpināt šo diskusiju šaurākā lokā, vienojoties par praktiskiem soļiem, lai ietekmētu autortiesību un blakustiesību jomu sev vēlamā virzienā.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form